callaway

i would die for you,
but would you die for me?
bullets in my face is all i see,
could it be that that is where i flee?
why cant it be.. that we all die in glee.
aand klet us stay we be.

no tuksnes dziļumiem tad uzpeld zivs,
tai zelta spuras,zelta sirds.
no 1000 vēlmem tā sniedz man vienu,
to vēlas visi,bet nelūdz neviens,
tā sniedza savu zelta sirdi,
apmaiņā pret manu bronzu....

Tik ļoti bail tur atkal iet,
Tur ogles gail un logi ciet.
Kam ieeja brīva...
Tam izeja liegta...
Un tai cīņa paliks sīva,
Varbūt... pret sienu tā tiks triekta...

Skaņu vibrācijas tuksness tālē,
tur smilšgraudiņš kliedz - palīgā sauc.
Neviens to nedzird - nepalīdz,
viņš ,likās, mūžam paliks viens,
bet nāca vējš un graudiņš gaisā pacēlās...
atkal dzīvē ielido...

Maldoties pa tumšā alām,
draugus meklē saules stars,
blandās tas pa visām malām,
vientuļš kļuvis mazais gars.

Un tālimā tad atskan balss
kā pērkondārts tā atmodina jūtas,
pat drūmais gaiss sāk likties salds,
šķiet dzīve atver visas lūkas.

Stars nu seko maigām skaņām,
nezinādams kurp tās iet.
ļaujoties tām jauniegūtām maņām,
panāca viņš maigo būtni...
Abi kopā devās prom.

The better you try, the longer you die :D

**hvz

Alkstot nāves saldo garšu,
nejutis viņs dzīves smaržu.
Kaut nespeej mirt vinjs kapaa guļ,,
cerība ka iemigt spees.

nerociet vairs viņu laukā,
atstājiet lai guļ.
Tik ņemiet skaisto kas vēl ir
un dodiet kādam kam to vaig.

**again hvz

Melnos mākoņos un zemes plaisās,
izkūp zemes vientuļais gars,
paņem liīdzi četras sienas,
parādas mazs saules stars.

vien mirklis paiet
un gars ir dzīvs,
nevar nomirt tas kas mūžigs,
lai ka arī to gribetos.

mūžam apkārt skumjās klīstot,
Alkstot nāves saldo garšu
Nejutiis viņš dzīves smaržu.

Tauriņš vēderā

Viņš paceļas spārnos - cenšas aizlidot,
katrs spārnu vēziens liek kauliem drupt,
bet viņš lido par spīti visam,
un devītajā vēzienā tam sadrūp sirds.
Vairs palikuši tikai pelni...

***

Ziemassvētki atbraukuši,
Asiņainās kamanās,
nebūs laimes,nebūs prieka,
sniegā pazūd bērnu smaids.

***

mīļo svētku eglīt,
kāpec atnāci tu šeit,
nav te svētki,nav te prieks,
tas kurš laimīgs šeit ir lieks.

***

Svētku vakarā pie eglītes,
klusi raud pat pelītes,
tās aizdedzina svecīti,
par aizgājušo vecīti.

***

Tukšiem solījumiem, jaunām bēdām,
smaidīgs atnāk jaunais gads,
bērniem nu būs jācieš bads.
Vai ir vērts, to domā pats.

***

Karsts sķidrums pil no acu kaktiņiem,
kas ir šie sāpju pilieni,
kuros arvien tavs atspulgs mirdz?
Kas ir šīs gaudas, kas atskan tālumā?

Nē! Tomēr neatbildi...
Man šķiet es zinu pats.
Tās ir atvadas..
Tās kaa virve velk mūs uz pretejām pusēm.
Virvi nevar pārgriezt... tomēr to var izstaipīt.
Un cerams kādreiz, ta būs tik gara.. lai atkal atgriestos...

***

Virve staiījās un un nepārtrīka,
vismaz ne pati no sevis.
To pārgrieza, vēl vairāk, tai izgrieza posmu,
un izmeta to mēslainē.
tagad virsi sasiet būs grūti...
turklāt nu to aizvieto trose,kuru nespēju vairs pārgriezt...