Dzejolis, kur viens no personāžiem esmu es.

Kad pulkstensis sit vakarstundu,
Un logā bāls jau mēnes spīd,
Tad savu taku pie datoriem atrod
draugi trīs.
Kā likts tie līdz pusnaktij sarakstīsies
un vēlāk viens otru pamatīgi nomocīs.
Viens tāds, kuram personības dalās
un kurš panakti sapņos pārvēršās.
Vien tāda, saule jaukā,
tā kurai smaids kā rīta visjaukākā gaisma.
Un mellā tā, kura dzīvē saskata tikai to melno un reizem varbūt jauko.
Tā un Tu, Un Viņš,
Mēs esam,
tur, kur nozvana.

Šī darba autore ir mana labākā draudzene - Ieva Upīte. Apbrīnojami talantīgs un patiess cilvēks.