Visu iepriekšējo nedēļu gāju gulēt, ja tā var teikt apm 6-7 pēc pusnakts. Rītdien jāielec ierastajā standtarta skolnieka dzīves ritmā.. Agrie rīti..


Šodien atkal jūrā pavadīju kādu stundu, atsalu līdz kaulam. Aizslīdēju mājās uzvārīju karstvīnu un kautcik atdzīvojos.


Nezinu, vai pie vainas negulētās naktis, karstvīns vai dīvainās izcelsmes tēja, ko man atsūtīja no UK vai arī viss kopā, bet pašlaik man sāk rādīties gaismas uzplaiksnījumi uz sienām. Nav labi laikam.


P.S. Nora Džounsa atkal iekaro manas pleilistes.
P.P.S. Jāiet uz "My Blueberry Nights".

Pirms ziemassvētkiem sanāca jauks piedzīvojums...

Man tika dots uzdevums nosūtīt divas normāla izmēra paciņas uz Angliju. Protams, devos uz tuvāko pasta filiāli, kur atrodās Dubultos. Nu neko aizeju, pastāstu, kas nepieciešams utt. Iedod man veidlapu sāku pildīt, izpildu un iedodu. Kad jaukā PSRS laikus pārdzīvojusī būtne izlasīja manu veidlapu viņā atmodās padomju audzināšanas sekas...

Protams, ka veidlapā bija ailīte valsts iniciāļiem. Ierakstīju UK.

Tātad mūsu saruna.

Pastniece : A kto takoe UK ? Ukraina?
Es (knapi no smiekliem turēdamies) : Ņet, United Kingdom
Pastniece : A kto takoe United Kingdom ?
Es (patiešām izbrīnījies, brītiņu paklusēju un sāku) : Tā ir Anglija! ... un tālāk sekoja mani uzbraucieni par to, kā nevar zināt valsts valodu un kautkādus ģeogrāfijas pamatus strādājot pastā..

Ko mēs no tā mācamies? Neko. Dzīvo Latvijā, tad ir jāpacieš šādi sūdi.