Pirms gandrīz 2 nedēļām sāku lietot mio-inozitolu, lai regulētu kortizola iedarbību.
Pēc dažām dienām sapņoju, ko neatceros darījusi kādu gadu vai ilgāk. Pameklēju internetā, vai varētu būt saistīti, un tiešām tā ir - palīdz ar iemigšanu un noturēt REM fāzi.

Vienā no sapņiem redzēju māsīcu, ar kuru sanāca pārtraukt "draudzību" pēc vienām domstarpībām.
Citā sapnī biju ar brāli kaut kādā augstskolā, bija sācies karš/militārs uzbrukums tam reģionam, un tad es atrados vienā telpā vairākiem cilvēkiem un sāku sadraudzēties ar JASP.ER biedriem. Pamodos gan diezgan nobijusies.

KKādas apziņas un zemapziņas lietas velk ārā tas līdzeklis :D

Pēdējās 2 naktis gan neko neatceros sapņojusi.

Vakar aizgāju uz hidroterapiju "baseinu". Ļoti sen nebiju bijusi tik iemērkusies ūdenī.
Un atkal bail (ka tik hlors nenotrigerē astmu, ka tik tie burbuļi nenojauc sirds ritmu, ka tik nenoslīkstu, ka tik nenoģībstu, utml.) un disociācijas sajūtas, bet mēģināju sevi nomierināt. Beigās aizgāju arī uz parastā baseina daļu, pārbaudīt vai vēl varu papeldēt - 150m sanāca, pēc tam vairs spēka nebija :/
Un tad vakarā aizgāju uz dejošanu. Tur gan bija forši šoreiz ar dejubiedriem, un pleijliste arī uzrunāja vairāk kā citas reizes. Sāku pat domāt varbūt pat varētu kādu dejošanas workshop atkal apmeklēt.

Bet kopumā - ja esmu viena ar savām domām, tad man no visa bail. Ja kkas novērš uzmanību, tad ir ok. Vēl labāk, ja jākustās un ir kompānija.