urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes palikt vēl guļot, neiet uz mājām palikt vēl guļot, neiet uz mājām sasleep@tvnet.lv Mano 2012-01-20T01:08:04Z 2012-01-20T01:08:04Z urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:38833 2012-01-20T02:04:00 2012-01-20T02:04:00 2012-01-20T01:08:04Z 2012-01-20T01:08:04Z Un kaut kaadaa ieksheeja iztushotiiba un paari palikeoshs klusums ieziimee robezhu..<br />tas peec kaa alkaini traucos, kaa logjiku nonaaveejusi dziivneciska feminaa forma nedz es, izraadiijusiess veltiigi un aatri paarejosha utopija. <br />Un beigaas, jau sheit..esmu nokljuvusi iaalijas ziemeljos, sasmagusi ar lokaalo dziives uztveres manieri, mentalitaates atshkjiriibu..peec diviem gadiem, nedefineejamaa dziiviibas forma ir sevis izsmeelusi liidz peedeejaas zhults radiitajam riebumam ar liidznaakoshu vilshanos sevii..<br />jo ne jau dekoratiivaa skatlogu un rafineetu manikenu piesaatinaataa aarpasaule ir taa, kas manii viesh mentaalu bezpaliidzibu un izmisumu, bet savas ieksheejaas iistenibas telpas nedz neesamiiba - bet taas haotiskais interjers un destruktiivaa vientuliiba. <br />Katra diena, kaa kuustosha lodaamura alva manii iededzina ziimes.<br /> Esmu redzeejusi, saklausiijusi un izjutusi neaptveramas rezonanses.<br />Eiforisks prieks mijas ar nozheelojamiibas asaraam, viss stihiski un nepronozeejami.<br /> Dienas ir kljuvushas leeniigaakas, mans ieksheejais eetereiskais pulkstenis kljuvis rimtaaks un atveeleejis man iespeeju izbaudiit laiku, neaptverot taa esamiibu. <br />Piepildiit tagadnes atri paarsliidosho nezinaamiibas veidni ar saturisku un manaam kvalitaateem adekvaatu eksistenci, vieniigaa mesija manas cilveekbuutnes izpildiijumaa.<br /> Un kaut kur visa pa vidu ir pavasaris un pirmie taurenji, pienenes..un miilestiiibas ievads.<br />Ja smeldzi iesveloshas un realitaates nepiepildiitas domu odzes ir manas vieniigaas uzticamaas liidzgaitnieces, jaaformulee savs ekscentriskums un nokveeliaataa nekur nepiederiiba.<br />Juutos kaa iestreegusi bezlaikaa un vakuuma smagmee, peec gariigas naaves monumetaali sekojoshais beerninshkjigaas augshaamcelshanaas naivums un saldeni pusdzisushais skatiens skaistas dziives eenaa.<br />Viss, kas man shobriid pieder ir pagaatnes bezkaisliigi izshkjeerstais laiks, aizmistiibas boheemas bezgaliibas rati un ieksheeja nocietinaajum bailees izshkjeerst savu porcelaana esiibu kaa nevertiigu valuutu kaada biistamaa melnajaa tirguu. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:38401 2012-01-20T02:00:00 2012-01-20T02:00:00 2012-01-20T01:03:55Z 2012-01-20T01:03:55Z un patiesi, ja vien viss ar mani shii gada epitetiskajaa ievadaa notiekoshais ir kas vairaak kaa sajuutiski neaptverams sapnis, paardedzis motors uz alpu apvidus shosejas jaunaa gada pusnaktii, simboliska divtuliiba ar shkjietamibaa sveshaadu viirieti, kas beigaas izraadiijies tik ljoti sasaapinaati radniecisks.<br /> Apstaajes laiks un neuztveramas simtkartes, iespruushana misteriozi pamesta tiltaapviduu, saulriets un meenes riets sazhnjauktaam rocinjaam shkjeersojot parku miniatuura veneecijaa, deemoniski kaisls un droshiibu iesveljosha seksapiila skatienes un monogaami miilosha araabu princa ampluaa. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:38376 2011-07-27T16:24:00 2011-07-27T16:24:00 2011-07-27T14:28:55Z 2011-07-27T14:28:55Z dienas kaa sasmagushas, treknas juulijas debesis sagulst virs manis, savaadas pamestiibas izjuutas sveshaas dzimshanas dienaas..shodienas gruutums pateicoties daargaakajam milaanaa atrodamajam crystal..nogurdinoshi snobiska sabiedriiiba un dveeseles sazhnjaugshana pashaizsardziibas noluukos, izvairoties no noasinjoshanas.. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:37967 2011-07-06T21:35:00 2011-07-06T21:35:00 2011-07-06T19:37:02Z 2011-07-06T19:37:02Z nozheeljamiibaa dzilji iestigushos un vaimanaas puuzhnjojoshos kaa asiniis mirkstoshos mirstoshos piemeklee vien maitu lijas..ja izdodas izdziivot, ziini, driis atlidos monogaami vsu dziivi vien tevi miiloshais paradiizes gulbis urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:37862 2011-06-28T04:23:00 2011-06-28T04:23:00 2011-06-28T02:28:22Z 2011-06-28T02:28:22Z Varbuut nav iisti taa, ka man apkaart esoshaa pasaule nebuutu skaista, driizaak gan beidzot esmu sasnieusi taadu kaa luksus sabiedriibas lozhu, kuraa iisti nejuutos komfortabli.. vai es buutu kljuudaini kropliigs pashas karikaturizeejums, un es kaa taalzemju princese, buudama paaraka par visu un visiem - nespeeju rast miera kaut kur piederiibaa<br /> buutu laiks atsaakt domaat, kaadeelj visas citu uznjemtaas bildes ar manu portretu shkjiet tik negliitas un neesteetiskas, bet taas, kas ieturot attieciigo eksponeejumu un sejas novietoshanas rakursu, pashradiitas - shkjiet teju kaadam skaistuma etalonam pieliidzinaamas<br /> mana apgriezto spogulju karaljvalsts , ja reiz es bijusi pati sev princese, emocionaali piesaatinaata, intelektuaali apgarota nejutos labi apkaart esoshajaa sociumaa..tad tagad, buutu peedeejais laiks atziit, savu destrukciju - nonaakot tur, iespeejams, daudzkaart aatraak - kaa buutu domaats - esmu sevi sadedzinaajusi..protams, arvien loloju iluziju par kadreizejo sevi - tomer - retajos apskaidribas brizhos - kurus novelu sev piemeklejam arvien, arvien biezhak - atklajas visai melanholiska realitate<br /> esmu piesuucinaajusies nelaimiiguma, cieshanu, rauduliigas nespeeciibas..bet vai esmu ko dariijusi, lai tam visam nostaatos pretii?<br />iespeejams konstruktiivaa, tomeer rezultatiivaa ciinjaa pashai ar sevi ?<br /> esmu akli beegusi.neatskatoties..nebaudot mirkli - no taadas kaa automaatiskas apzinjas - ka apkaart nav nekaa taada, kas mani piepildiitu..esmu meerkjtieciigi sevi pleesusi, driskaajusi..noniecinaajusi, ceriibaa - ka labaakajam vien naakt..bet viss, kas ir, ir shis briidis - un tik tieshaam naivi - noaardiit visus celjus, tos nolaadot - bet taa arii neatrodot sava vieniigaa.<br /> man ir jaakljuust par pashas vieniiho miilestiibu. shobriid..notiek daudz ljauna..mana aada, es shkjiet to vairs neatpaziistu..izbaleejoshs smaids un bezmiimikas vaibsti.<br />man ir jaatsaak buuveet sava pasaule, jaaizveelas - leens, mieriigs - vienvirziena celjsh, nesatraucoties par garlaikotiibu - jo ikviena sjuutiskaa vakuuma izpausme - ir jaapiepilda, nedz paniski izjuutama iztukshotiiba jaaveersh par reibumaa aizmirstu un puuzhjnjojoshu meeslu bedri. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:37533 2011-06-13T03:31:00 2011-06-13T03:31:00 2011-06-13T01:32:14Z 2011-06-13T01:32:14Z Taads kaa beerniibas sapnjojuma iistenojums par buushanu eksponeetai arishkjiigaa, sabiedriibaa, neguleeta nakts, ferrari plejaade, infantiilas sarunas un nogurdinosha beegshana. maniakaalas, arhaiski klauni ar neapslaapeejamu veselmi guut neadekvaati jaunatniigu kjermeni, naudas kapituleeshana vienkaarshas laimes eenaa,pretiigums un kaarteeji apniciigais restoraanu sharms, pusmuuzha sievietes saapes metaalaa izkaltos viiriesha cieshanu dziiviibas kokos. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:37367 2011-06-11T05:30:00 2011-06-11T05:30:00 2011-06-11T03:30:55Z 2011-06-11T03:30:55Z Neaptverami kosmiskaa aaatrumaa paarejosha, tomeer nepilniiga, kaarteejaa atklaasme par viiriesha etalonisko uzvediibas modeli attieciiibaa pret viegli slazdaa iepiitu sievieti, aizskairosha iemiileeshaanaas...atziishanaas veelmee buut kopaa ilglaiciigi, neizklaastaamas simpaatijas un tas viss vieniigi, lai ar kuriozitaati nodotosmiesas saplushanas..mazliet iluuzijas par piederiibu sabiedriibaa, kuras dalja esmu mentaalaa liimenii, neizskauzhamas vilshanaas saapes par pashas iesveetiishanu..legendaari meli pa rveelmi doties kopaa ar mani uz ibizu, juutos ievainota un smilkstosha..atkal. arhitekti, aktieri, miljardieri, pirmaas klases braziilju modeles un daargas krievu prostituutas. kaadeelj es juutos tik nieciga peec shiis atmoshanaas no apskaavienu nakts..un mierpilniibas iemiegot un pamoshanaas dailes. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:37072 2011-06-09T02:42:00 2011-06-09T02:42:00 2011-06-09T00:42:45Z 2011-06-09T00:42:45Z Mazliet klasiskas, Izsmalcinaatas vakarinjas ar ieekmiigu politikji no romas, vienaa no elegantaakajiem milaanas restoraaniem, izmekleets baltviins, kapreeze, spinaati ar rikotas sieru, neizprotama atklaatiibas speele, mazliet diplomaata un likteniigaas sievietes kokjeteerija visai ietureeti snobiskaa sociumaa..deviitais juunijs mikelandzhelo apartamentos un izmisuma piesaapeeta peecaaksekojosha un nosodoshi izniicinosha vienatne, savaa modes un glamuura galvaspilseetas dziivoklii maskavas forhstatei pieliidzinaamaa kvartaalaa. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:36655 2011-06-07T05:01:00 2011-06-07T05:01:00 2011-06-07T03:05:37Z 2011-06-07T03:05:37Z sen kaa vairs nespeeju seerot par savu nelaimiigumu, shkjietama ,samierinaashanaas ar pashatklaatu elli kaa vieniigo esiibas telpu, asaras nogrimushas manii kaa sasmagushs zemuudenes,bailes no apzinju paralizeejoshas destrukcijas, eksistenciaalas vientuliibas un sajuutiskaas juutiibas naavi.13.maijs.es nespeeju paarvietoties ar raami nemainiigu kustiibas aatrumu vienmeeriigaa tsisnvirziena nogrieznii..celjaa uz prioritaashu realizaacijas punktu.esmu vaaja.paaraak.atkaartota jauna saakuma pasludinaashana ik dienas, pashkritika un nicinaajums, kas mijas riebuma pashai pret sevi.kaads nevaldaams, izniicinoshs speeks maanaa smadzenju puslodes noziimiigakajaa nervaa.<br />Dievs, paliidzi man.<br /> Raaadi man celju. <br />Un sniedz man ziimes.<br /> Man esi vieniigi Tu.<br />Neliedz asaru, neliedz, man dveesele jaatpleesh taas kruutiis jaaielaizh dziiviibas lava .sveces. atpakaljejosha, atgaadinosha dziesma par murgu un viirieti pirms gada, baltajaam naktiim.<br /> Man tik ljoti bail buut vienai. bez iemigshanas kopaa ar milestiibas elpu, pamoshanaas ar filigraaniem plakstinju glaastiem kopaa raugoties laimiigaa, citaadaa dienaa . nedz ' kopaa, bet esot vienam. uz muuzhu.<br />vieniigais, kura aada kaa dziedinosha ziede pieglaudaas manaam shuunaam un dveeseles nevainiigums atbalsojaas jauna viiriesha sirds kaislee nu atdusas komaa, tragjiska motocikla avaarija nepilnas stundas peecaak ilgnepiedziivitas jaunekliigas kaisles..<br /><br /><br /><br /><br /><br />Un varbuut kaut kaadaa neizskaidrojamaa saapju liimenii beidzot esmu izkljuvusi no vaajpraata muklaaja, bezdomiigas dziives shkjeerdeeshanas un sevis dedzinaashanas sveshinieku izsmiekla saartos, esmu nepanesami viena..un pashizveeleetas dziives nepienjemta, tomeer ar apzinju,kaut aizmiglotu,ka mans cieshanu akmens caur muuzhgaru nakti un baileem no nerimtiigas buushanas vieniigi sev, jaaiznes miilestiibas saulee, man jaatdzimst kaa vasaraa radiitai ziemelju princesei, esot taalu no jebkura, kas reiz bijis tuvs..kam man taads laasts, nelaimiiga miilestiiba, nespeeja sev realizeet vieniigajaa man saprotamajaa dveeseles celjaa..beegu no nabadziibas,atmostos ljaunaakaa inkubaa..nesaprotot, ko daru un kaadas misijas vaardaa..sheit viena,milaanas beeninjos, atgriezusies peec seeriigas nakts bulvaaru striptiizklubaa, man jaabuut apgasmotai un mirdzoshi skaidrai, tada esmu skeptiska un sev nievajosha, apkaart esoshaa sociuma nesaprasta..lai kur un ar ko buutu bijusi, gadu nav naacies justes kaa maajaas..veelos buut dziiva,silta, miilosha un miileta, mkroskopiskaakaako esiibas detalju eksalteeta, aizrauta kaa skaarleta veejiem liidzi,briiva..es pati sevi vazhoju, liedzu vieniiigaa, kas mani dpeetu dziedeet, maaksla, laiks, dveesele, harmonija,dievs.. esnedriisktu aizmirsties tumsas muklaajos, un baltu debeshu iluuzijaaas un kjiimijaa..saprotu, ka saap, ka liidz kodolam joprojama tikpat ljot saap, un neatgrieziishos pie idejaam par sevis apbriinoshanu ' kas gan buutu domaajis, ka es, prozaiskas dziives saviljota un falsas miilestiibas aklumaa..beegshu un atjeegshos sheit, teerzeejot itaaliski un censhoties sevi paardot kaut par neiciigu cenu, un kaa buut ' ja tiec atteikta un nav neviena, kura apskaavienos veldzeeties no sajuutiska truluma un saprast, ka esmu skaista, ka esmu iipasha.Briizhiem pasai ar sevi vien nepietiek, ja vieniiigaa es' pati sevi liidz brutaalam jeelumam izgriezusi uz aaru un nodevusi..saudzeet sevi. un miileet. un gaidiit. liidz laiks, ja ne es saliks manas dziives scenaarija graamatas hronologjiskaa kaartiibaa..vien ' ja atguushos par veelu , hiriearhija un viss, kas reiz bijis daargs tiks pakaartots kontrastaa man. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:36481 2011-03-20T17:59:00 2011-03-20T17:59:00 2011-03-20T17:00:12Z 2011-03-20T17:00:12Z 19.marta milaana, priekshlaiciigi aizsaakta pirmaa diena apzinjas naturaalismaa, pavasara jaushamaa klaatbuutne kaa mierinaajums..alkainas slaapes peec miera, avokado, zaljaa teeja, greifruuti, vaniljas sveces, kokosriekstu telpas aromi, veelme sevii iemiiletis atkal un atkal, atguuties, saslieties kjepinjaas un atkalraudziit taas arvien zilaak un zilaak toposhaas debesis, paarstaat skumt un notureeties esot taadai, kaadu sevi sajuutam izjutu baudu, ja pie vientuliibas buutu pierasts..butu paardziivots gana un beidzot apjausts, ka ta kaadam ' kura vaardaa nedriikstu deeveet visas savas pasaules skumjas, klaajas daudzkaart labaak, kaa ar ani kopaa esot..man jaapzinaas, ka jasanjem sevi saitiitee un jaasaredz pasaules kraasas pat peleeciibaa..aiz loga kraasljojas negaisa zibspuldzes, diena kaa nogurusi teju raucaas asaru pieriitee, mana adaa ir maiga kaa mandelju piens, mati karamelju cirtaas..viss notiek uz labu. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:36232 2011-03-16T05:14:00 2011-03-16T05:14:00 2011-03-16T04:15:08Z 2011-03-16T04:15:08Z drebiigiem, izmisuma satricinaatiem pirkstiem tiecos no sevis atsvabinaat visu to uzmilzusho akmens kravu, kas man kaa uzgluunosha eena iekabinaata pakaljgaitas aatrumaa.<br />Esmu tik maniakaali nervoza, despersonilzeejusies, kaadu mentaaltraumatisku diagnozi sev neveelosha..shkjietami tik daudz paveersienu, biistamu pagriezienu un deemoniskas iegrimashanas nakts orgjiju muklaajaa, bet nekaadas eksalteetas poeezijas to visu ekschibionizeejot atminjaas, sajuutu pliekanums, destruktiiva apaatija un paranojiska tieciiba pakljauties sakaaartojoshas un pashkontroleetas rutiinas ietekmei..kaa vieniigaa glaabinaj nesajukt praataa..sinteetisku apzinjas iluzizinantu utilizeeshana peec noteiktas, paarspiileeti pedantiskas, monumentaalas pashdaarbiibas sheemas. sevis laiciiga stimuleeshana, preciizi sanjemti preperaati trankvilizeeshanai, mehaaniska, bezdomu iegrimshana miega, sapnji kaa blaavs mierinaajums ceriibai par dziives miilestiibu.. pashsaglabaashanaas urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:35930 2011-02-01T12:42:00 2011-02-01T12:42:00 2011-02-01T11:56:30Z 2011-02-01T11:56:30Z eksalteets nemiers anii ieguulies, pashkritiski sirdsapzinjas pieshkjirti soda un nozheela par elektroniski saglabaatu atminju skiceejumu nozsudeeshanu, tad nu lakoniskaakajos vilcientinjos par to, kaa man klaajas..needeeljas tuure buutu nosleegusies, haotiska dziivesvietas un vides mainja, patstaaviigs bezmiegs un apkaartesoshaa sociuma manis atzinums par mazliet jukushu, tas nu taa, shkjiet saasinaajushaas itin visas manii ieprieksh maaksliigi nosmaceetaas emocionaalaas manjas atgriezushaas ar paarspeecciigu mentaalo jutekliskumu.<br />Biju iejutusies muljkjiigas dejotaajas un pasaakumu organizatores ampluaa, mazliet iemiileejusies kadaa koleegjii baleriinaa, zaudeejot laiku shkjietami buutiskaa elitee, nemitiiga steiga, paargjeerbshanaas 10 minuushu robezhaas, lai dotos eksponatiivaa reprezentaa izsmalcinaataas vakarinjaas ar turiinas sabiedriibas eliti, klubu ipashnieki, tiesneshi un aukstu staavoshas amatpersonas, kas dedzina laiku vieglas kokjeteerijas paarnjemtaa femiinaa sabiedriiibaa un mazliet aprautaas, manas valodas aprobezhotiibas deelj, intelektuaalaas debatees pie apaljaa galda, manis radiitais ekspresiivais domu un sevis realizeeshanas lidojums, kas shkjietamii vizuaali jazliet atgaadina izlutinaatas blondiines naivumu..ar viesmiiljiem, kas ar luksus servisu aizsmeekjee cigareti ar svei uz balkona terases..che bella sei, signorina..hi, izsmalcinataa rezeveetiibaa absouluuti kliedzosha visatljatiiiba, paarvietoshanaas melnos mersedesos un tajaa pashaa laikaa buushana bez majaajaam, taadas kaa divas shkjietami savstarpeeji kontrasteejoshas ambientaalaas vides, shis vakars taads mazliet viegls, ar piespieshanos, kas izpauzhas kaa kjermenisks<br /><br /><br />tomeer mana mentalitaate ir tik dzilji ziemeljnieciska, muusu baltaadaino sievieshu dziives izjuuta ir tik paarspeeciigi dzilja, cieshanas pamatoti kaisliigas..un skumjas muusu dveeseles, kaut kaada neizskaidrojama iedzimtaa neapmierinaatiiba ar valdoshu pasaules statosfeeru un vaajums, nespeeja ko mainiit..<br />vakarnakt piedxiivoju murgu, nokljuustot seshu aprobezhotu un maksimaalu gejisku futbolistu apartamentos, dejojot striptiizu, hasrmoniski mijot magjisko pulveri ar ziedputekshnjiem, esot tik paranojiski sevii ieslodziitai, es nespeeju saprast, kaadeelj es arvien nespeeju atteikties no taa, kas liek man justies slikti, mana dziive taa vien raadaas ir zaudeejusi buutiskaako satvaru ' nezaudeet gariigo liidzsvaru, taads pirmais priekshnoteikums..viss atlikushaiss paarejoshs, shobriid manii nav pat kautaas degsmes atcereeties, protams, monumentaali sakraalas idejas par to kaa buut pasaulee, par to, ka bez biilestiibas nekam tachu nav jeegas un skumjaakais, ka mees liedzamies to atziit, jo nezinam kaa ieguut...<br /><br /><br />un shobriid tik tieshaam juutos kaa panteera, ne vairs jaundzimusi, akla kakjeniite, kas bailiigiem pieskaarien, pirmaas slavas saules apzhilbinaata ljaujas muljkjoties un ritinaaties kamolinjaa kleepiiitii pasha ljaunuma iemiesotaam dveeseleem, man nu vairs tik tieshaam nav vairs jaapaarstaaj briiniities par kaut kaadu neatshifreejamu pasaules stulbiibu, protams, ja teju peec pusgada sinteetiska reibuma, taadiem kaa spriidiisha laimes mekleejumiem esmu sajutusi netaisniibu, kaads paarvariigs speeks ar mani rotaljaajas, nav skumiigaakas un nolaadeejamaakas idejas par iespruushanu pashas nemiileetaa kjermenii un apstaakljos, kas naaviigi biedeee, man ir skaists plaans, varbuut ne taalejoshs, saglabaat sevi mazliet sveetu un ietureetu, izjust ziemassveetku adventes burviibu..es buushu skaistaakais paarsteigums maatei un braaliitim shajos bazniicas sveetkos, kaadas sveshainas asaras degs manaas aciis, kad sniegaa ieputinaata ar braaliiti rocinjas mijot..jutiishos mieriiga un visu nozheelojosha.<br /><br /><br />Shkjiet nu jau ariii itin vairs nekaadi profaanaas iisteniibas piespiedu kaartas apstaaklji vairs nevareetu buut tie, kas mani vairs vareetu aiztureet, ja nu vien pashas muljkjiiba, daudz man no dziives gribeejies lielajos, fundamentaalajos, pashapguutajos, bet sarezhgjiiti realizeejamajos vilcienos gribeejies guut, tagad tik vien daudz kaa vienkaarsha, vienliimenja, bezstrauju, biistamu ieleju, bedru un pagriezienu dziives liinija manai esiibai jaaizceljo..taads kaa skumjais ziemassveetku staasts, tik ljoti latviski izjustais, arii gariigi melanholiskais skumiigums par puiseenu un meenestinju, piiraadzinju, saldi seeiiigas beeerniibas ziemassveetku koralju atminjas, muuzhiigas neveiksmes manaa iluzorajaa miilestiibaa, draudziibas saapes, taas zaudeeshanaa..shobriid, ir smagi, esmu bez maajaam, bez uzticiibas, miilestiibas, bez dveeselju biedriem, kas mani mulsina visvairaaak, cik klaji, cik kaili es redzu pasaules absurdus, muljkjiigi kokjetas sievietes, vulgaaru leetumu, maucisku sharmu un absoluutu nolietotiibu, zinu, ka draudzenes man sheit nekad ' varbuut vispaariigi eksistencialaa meerogaa nav bijis, skaudiiba, aizdomas, laika noilgums, redzi, pat, aj akadaa zinjaa vareetu pretendeet uz gariiigaaku paarspeeku, nevienam tas neruup, cik tev dveesele atveerta, vai sirds miilosha, kaadeelj..mana aktrises iedaba, publiski paustais teju izsmiekls par sho taa deeveejamo maskaraadi, par muljkjiiibuu..par to, kaa tevi nodod, kad atveries ekstaatiskam, bet ar ausmu paarejosham priekam un beigaas tev beegot tevi nodeevee par jukushu un arii mans miiljaakais..kura man pietruukst briizhiem, sheit un tagad, kas skauj kaadu polju mauku un ilgojas savas marokaanju sievietes guusta, mani no mana rozaa, iluzori saldenaa sapnja nemodinaat. Es ilgojos piparkuuku smarshas, mandariinu, miilestiibas un dveeseles siltuma maajaas. Gaidiet. Ar asaraam, bet dariishu visu. Lai buutu. Es miilu tevi, mammu, domaaju un zini, ka neko neeikshot es atgrieziishos. Klusa. Bet buushu. Un tagad ir tik gruuti,. Kad tik speeeciigi jaatieecaas. Un jaabuut mieriigai un koncentreetai, uz vienu vien. Vienu vien. Bez laika zaudeeshanas.<br /><br />shkjeit laiks ir pasaules lielaakaa viltiiba, redzu kaa gadalaiki nomaina kraasas, viss ieksheeji paliek nemainiigi saapiigs, lai kad man buutu bijis jaabuut speeciigai, tad shobriid ar zobiem un nadzinjiem, shkjiet peedeejaas veiksmes paliekas mani pavisam atstaajushas novaartaa, taada kaa akla nolemtiiba, kas mijas ar vispaareeju nicinaajumu pret pretiigo itaaliju, drausmi apstulbotaam sejaam un nespeeju izpatikt, gruuutilù ljoti, 28 novembris,, magjiskas 27 dienas liidz lieglaimei maajaas, ceru, gruuti, sasodiiti.<br /><br /><br />Taads piepildiits, kaut mirkliigs miers, mana celjojuma kartograafija koncentreetaam liiniijaam ieziimeejas maaju virzienaa, esmu vientulja, absoluuti izsleegusi visas iespeejamaas maldiigaas socializeeshanaas izpausmes, noskanjojusies shii briizha buutiskaakajam, celjoju vientuliigaa velju meenesii ar naksniigiem bezpajumtnieku transportiem vienaa no eiropas bagaataakajaam pilseetaam, veelos noslept skatienu, kaa saapes pieklaniities zemei un aciis izmirdzeet to neizraudamo pasaulei piemiitosho absurdo ljaunumu, elektrizeeta varaviiksne sinteetiskaa luminiscencee, kas kontrastee ar vecishkjaas turiinas esteetiskaako laukumu, luudzoshas mongolieshu zaudeetaaas ceriibas, sibiirijas sterpju un tibetas ziemelju skaudrums cilveecee, kas paziist mezhoniigu nerzheeliibu un dziivi, taas pilnasiniigaakajaa formaa, skaisti, fotograafiski ieraameeti kustiibas briizhi muuzhpaliekoshaa stagnaacija..<br /><br />ar saapjpilnu atskaarsmi par zaudeetu dziives apbriina iemiesojumu pashas dveeselee aizsaacies 9.decemra riits, ir pulkstens astonji, bezmiega paaruzbudinaata un smagu domu kravas dzelzcelja smaguma nospriegota, klusinaatu saapju kaa pashnaavniecisku ierochuvajaata tiecos peec pashapceriigas vienatnes, kaaarteejaa cigaretes ogliite kaa netverama laika skaitiitaajs gruzd manos pirkstos, nepavisam ne mierinosha kumeliishu teeja kveepos dziest man liidzaas, tik nesavaldaama veelme atziities, kaads tukshums manii iemiesojies, kaadas bezceriigas ilgas un miilestiiba atziita sirrealitaate manii, esmu kljuvusi tik neiespeejami nelaimiiga, neizsverama naida pashai pret sevi ieguvusi, kaa derdzas, kad viss, kas reiz shkjitis vieniigais man piedorsh tiek vulgaari noliegts, mans slaidais kjermenis peec cieshanu gada aafrikas badu sirgstoshas meitenes verbaalajos pluudos tiek atziits ne vairs par taadu, kaa biju iedomaajusies sevi esam, agresiiva dziivnieka shokolaades sievietes mateerijas verbaalie pluudumi mani atziist par beernu, kaut skaudri apzinot savu intelektuaalo paaraakumu nespeeju iebilst, jo man tachu tik sasodiiti neruup kaa manis atveidoto lomu shkjietami nebuutiskaa klaunaadee ineterpretee man nebuutiska plaana diletantiskas maukas..bailju un paardziivojumu mokpilnums..apriteeejusi nedeelja, no romas atceljots, milaanu caursliezhots..mans celjsh iegriezies sardiinijas salaa, neveiksmju apviita..ne skaisti kaa princese jauniibas celjaa mierpilni nokljuustot karalienies tronii<br />kaa bez sejas, bez speejas..buut skaistai, zobu probleemu vajaata, bez telefona, sveshumaa..bez gaismas un atsleegaam..naktii ieslodziita, shodien man paarise, tik daudz absurda draamu..maldiishanaas, apjukumu..<br /><br /><br />Taa vien shkjiet, ka pasaules netaisniiba un karnevaaliski ilgstoshas apzinjas aptumsumi, neizskauzhami leetticiigs naivums ir manu visikdienishkjaako neveiksmju ceelonis. Cik daudz absurdas tragjikas it kaa taadaa kaa neesamiibaa, domaaju, ka man it kaa dots paarmeeiigs daudzums laika, kura paardozeeshana ir biediigaakais drauds pashai..jaakljuust raamai un apgarotai kaa baltaa lotusa fejai vislaimiigaakajaa beerniibas miitaa, dziedeejoshai un speekpilnai kaa mantrai, kas piepilda kalnu virsotnju visakmenjainaakaas sirdis pashapceriigi saldas miilestiibas.<br />Vakardienas peecpusdienas laiks izraadiijaas izveertaas iipashi nelabveeliigs, milaanas duumakainais dreegnums vientuliigaa sveetdienaa, auksta autobusa kruushkurvii, kas drebeliigi nogaadaa liidz stacijai, ideju smagmes nenomaakta un pashkritikas absoluuti atsvabinaata, visai boheemiski, sarkanaa meeetelii teerptai, aizsmeekjeejot kaarteejo cigareti atsaucos garaambraucosha, cubas saules kraasas hammera vadiitaajam, daudz neteerzeejot, kaads neizskaidrojams vilceejspeeks nogaadaaja mani liidz vinja villai..sekojoshaas aktieriskaas sceenas nebuut nepieliidzinaamas sakraalai vai kaut pashas izveeleetai gribai, latiinju meitenes aadas valgums, kaa satiina pieskaarieni un persiku siirupa saldmes skuupsti, viegli paarejosha uzbudinaajuma radiits sapraata iissavienojums, kas kulminaacijaa izveershas kaa gljeevi pashpasludinaata aplaupiishana, uzticoties nejaushi sastaptiem marokaanjiem.shoreiz buus gana apshaubaamas raksturiskaas iedabas vides, visbeidzot, sveshumaa izkliedeetas tautas ir kaa savstarpeeji karojoshas aukstasinju harpjias, ja vien mans marginaalais liktenja teels bija patiesi iecereejis apguut viselementaaraako pashsaglabaashanaas idiomu, tad te nu taa buutu, ja teju man izdevaas kaa ieguveejai atgriezties maajaas, tad jaapzinaas ka zaudeetaas valuutas vieniibas ir saliidzinoshi nieciigas alternatiivaas izmaksas attieciibaa pret atkaartoti akcenteetu atgaadinaajumu par piesardziibu naakamiibaa, jaakljuust rezerveetaakai, manas hipijiskaas piedziivojumu alkas jaanoslaapee neapstriidami skaistas naakotnes deelj.<br />Taados izjustos miera paarpluudos, peec dziljaa miegaa izsapnjotas nakts, nedz sadragaajoshas dziives agonijas, ziedojoshaa vienatnee, teju piedziivojot maaaju izjuutu pamostoties, esot gjimenee, pat ja ne savaa, eiropas modes metropoles sirdii..raamai,veeliina riita apmaakushos gaismu aiz kreeslu sniedzoshaam zhaluuzijaam, dzilji sakristeetai, mantru harmonijaa iezvelneetai, izjuutot kaut mirkliigu poeeziju un iespeejamu naakotnes viizijas daili..man sgaaida jauns izaicinaajums, tik daudz apshaubaamas kvalitaates paveersienu iespeejams, vien ieelpot dzilji iezlpot dveeseli pasaules gaismaa, nedz pagaatnes saapju smogaa smakt.. Juutos, kaa atsvabinaata no salauztas sirds nejuutiibas celles atpestiita. mazliet uzpleesta ievainojamiibaa, cieshanaam joprojaam neaizskarama, rimtu miilestiibu sevii atverosha...pavsaris un praata nocietinaajumu un aizbergu iztvaiceeshanaas verdoshos sirdpukstos urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:35672 2010-11-15T22:40:00 2010-11-15T22:40:00 2010-11-15T21:41:29Z 2010-11-15T21:41:29Z Neticami, tik daudz dziives aizdusas iesmaceets manaas bezelpaas, tik ljoti gribeetos filigraani kaa nenojaushot dienu un nakshu gaajumu robezhas paarpeldeet dziivi kaa gulbim, kas sirdii glabaa naaviigu miilestiibu partneriibaa un monogaamaa veelmee guut no dziives to pashu.. <br />mazliet celjojumu iedvesmu, mirklju un tipaazhu gribeetos iemuuzhinaat, tik ljoti aizraavusies ar aizmirstiibu, ka sevis vairs nesajuutu..tad nu taa, manas pirmaas ambientaalaas atskaarsmes ierodoties turiinaa, kas ir viena no elles trijstuura mentropoleem, kaa mainot diives kvalitaates un intensitaates, naktii ierodoties mani liidz mentaalam orgasmam aizraava balta marmoora monumentaalaa burviiba, tad nemanot esmu atradusi taadu kaa filigraanu robezhu starp teatraaluu kabaree un paartapshahu par meiteni no latiinjamerikas un eksistenciiaalu dziives kardiokjirurgjiju iisteniibaa, tik skaisti bijushi briizhi, kad shkjitis, ka esmu tik tuvu taadam kaa iedvesmojosham speekam, persijas princis ar oglju melnaam acim, romancee iesaknjojies itaalju maaates maigumaa un eegjiptieshu mafijas nelietiiba, come stai, mio richo arabo di abudabi ?, ja viien mans glamuurs buutu gribeejis realizeeties melnos bmw, sabiedriibas elitee - postmodernaa intelektuaalismaa, ieprieksh nepieziivootaa epikuurijaa, esot diivai, kasm pati liidz galam noticeet nedz speeju, nedz veelos..kokaiina mentaalie paceelumi un marijas rehabileetojoshais paarspeeks, mohito, pinas coladas un bamas las plajas sheit ziemeljitaalijas ziemaa, kad malkojot mohito vecpilseetas pils laukumaa, vieniigais, kas mums pietruukst ir pludmale, ir mazliet uzbudinoshi buut princesiitei, buut mazliet smalkaak kaa citaam baleriinaam, jo speele, ko speeleeju ir tieshi tik viltiiga kaa viirieshi, kam pieder sievietes kaa erotikas industrijas produkts..kapriizes un melus no manis veelas, tik ljoti, cik ljoti esmu speejiiga sniegt kaa atriebjot manas saaapes, ka apliecinot animalitaates instinkta neievainojamiibu.. gribeejaas iemuuzhinaat manus speekpilnaakos emocionaalos kantraktus, jo kaut kaadaa liimeenii shkjiet esmu ar vaaraako taustekli aizskaarusi mierpilniibu, cik ljoti plosiiita, saules dedzinaata, ieslodziita, bez ticiibas tam, ka izdosies izlausties no toksiskas manis kaa vieniigaas projekcijas, kas speejiiga izsaaapeet naakamiibas mirkli ar sho brutalitaates un dziives netaisniibas sagrauto viiirieti, kas zaudeejis visu, es nespeeju vinju atgriezt, tas nebija mans speeks un arii altruisma manii, bez maajaam, bez droshiibas..naktis teltii, autostradas tuvumaa, buushaana dehidrizeetai bez malka uudens, diskomforts fizisks un biediigas bailes un apopeja gaidaas no par visu vaieraak negribeeta pieskaariena..tik dzudz ekspresiju, kuras dshkjiet nav veertas pimineet siciilijas kokteilji un juuras rehabilitaacija..shkjiet juutu, kaa nelabuma triisas sashkjelj manu liidsvaru kaa nekad nesavienojamos puzles gabalinjos..par to nu ne, veelos ieskiceet dziives draamas akvareli, kad briizhos, ka man shkjiet, ka shis tachu nu prozaiskos izpaudumos ir tieshi tas, ko biju gidijusi no dsziives, bezgaliigas un daargas balliites, brendi un luxus, bet taa vietaa katrs mirklis, iipashi kad shkjietami atgriezhos kaut kaados pagaatnes atspulgos, kad smeekjeeju un klausos mans dziives vienigaas miilestiibas muuziku man tik ljoti vinja pietruuks, tiik neizstaastaami, kaa tonakt, kad shkjitu, ka sirds tik ljoti pieklususi, ka pluustoshi juutu kaa dalja mana kjermenja vairs nav sajuutama, kaa neapstaadinaama paraliize atnjem pashai sevis..asaras manii sarec kaa cieshanu sula un aareji prieka uzpluudos, masaas un karnevaalu smieklos, kaa refleksiozi speeju raudaat, atcereos tik skaistu dienu, peec pusgada krievu smeldzes melodiju neizskarta izdzirdot sho burviibu pludmalee stundas smeldzu asaraas, kopaa ar viirieti, kam manis neiguut.., tik klusu neizcieshami, kad mashiinas seedeklii braziilju meitenes eiforijas apburta, bitter sweet simphony saldinaata, veerojot aizejoshaas debesiis jaunas diennas iesaakshanos, smiiknjaajot par tiiem, kam dienas smagme nepilni iesaakusies, bet mans cejsh ved un vientuliigu sapni bez apskaavieniem, taada reiz mana izveele, man tik neizskauzhami saap, jo esmu meema, vinjam muuzham neuzzinaat..ka manii neiekustas ne trauslaakais sirds svaarstinjsh, domaajot par speeju miileet citu..tik viena miilestiiba kaa dziive, tajaa esam mirushi<br /><br />Shkjiet veel nesen biju vakardienaa un shodiena jau ir cita, satraukums, pat ja gribeetos saciit, ka savaads mani paarnjeemis, gribeejaas mazliet ieziimeet mirklju kontuuras bailees iemiileeties un bezspeeciigaa vaajumaa atgriezties maajaas, zinu, ka guut to, ko veelos visvairaak manii pazzemiibas netiek <br /><br />vai redzi shos parkus <br />kaa atgadiinaajumu par pagaatni <br />kas tik ljoti smeldz <br /><br />balta gjipsha kontrastos <br />magjijas dievu pilseetaa <br />sajuuti sasmagushu gaisu smarzhojam <br />kaa parasti skumjos rudenjos maajaas <br /><br />shoreiz bez maates un muuzhu staigaata brugja <br />celjaa uz tramvaju gar karmiinaa kveeloshaam kljavaam <br /><br />vai tev ir bail, ka laiks kaa eteris izgaros <br />un tevis nemaz vairs netstaas <br />tevii pluust ziemelju asinis <br />bet sirds dzenaa aizmirstiibas dienvidos <br />un kaislee<br /><br />zini, ka esi sveshumaa <br />bez itin nekaa <br />nepiesieta un raama kaa veneecijas gondola <br />kas ilgaas kaa kleepii <br />auklee miilestiibu <br />oktobra duumakaa zuud jauna diena <br />ticiigajiem <br />tu smejies <br />jo veel nezini <br />kaa iespeet iemiileet atkaartoshanos <br />dziives ruusas zobratos <br />rast balta zelta <br />man zheel <br />luudz miera un raamuma <br />esi skaista kluseejot <br />citaadi tevis var vairs nemaz nebuut <br />tev pashai <br /><br /><br />tik dzilji ieslodziita neiespeejamiiba manii , atminjaas izbalo sarezhgjiitiibas mirklji saapees, kas derdz, nespeeju izteelot mieru, bet dazhas norises gribeetos iesaldeet taadaa kaa neizskaramiibaa, esmu piedziivojusi atkaartotu sveshumu, kad teju peec meenesha sapluushas vienaa molekulaaraa veselumaa un atkaartoti noticot sajuutiskam skaistumam mani nodod, buut tuvu, redzeet acis, kas kaislee veel nesen kveelojot kaa spozhaakaas zvaigznes manii raugaas akli bez mazaakaas nozheelas par antarktiidu starp mums, kokaiina nenoturiigie psihozes lliimeni kas atklaaj neizmeerojamu paniku un eksalteetus labsajuutas mirkljus, kaads pashapmaans, kaadas naaviigas bailes..luksus apartamenti un sabiedriiba, kam prozaiskaa dziives siikumainiiba nerealizeejas materiaalaas probleemaas, skaistas plastiski korigjeetas sievietes, turiinas sabiedriibas elite un mazliet erotikas.. nnosleepumainas attieciibas starp mums, mizansceenas, divdomiigi skatieni un nesapratne par to, kam ko no sociuma driikstam atklaat mazliet vairaak, nodeviiba, shonakt sapnii atkal redzeeju vinju, kopaa gan ar citu, vienatne mani biedee, pluustosha bezsamanja kopaa ar tumshas aadas kraasas cilveekiem, esot vienai un tik sev neatpzaziistamai<br /><br /><br />.. kaa izstukshota muljkje, kas bez mazaakaas izpratnes kaa zuudinaat laiku speej stundaam medideet cilveeciskaa idiotijaa gaidot kaadu triecienspeeku, mani tik ljoti mulsina shii maniakaalaa beegsjana iz sevis, bailes apjaust, atskaarst, jo vairaak atcereeties..un kaadeelj, pat ja apzinos, ka mana pagaatnees teatraalaa kolorodiiaa gamma nebuut nav tikai pastalja cerinjos smarzhojama un maija purmajaa saulee metamorfizeejama,dejot maiami vai laiski gu;shnjaat uz stikla baara letes..un malkot malibu-gatavavojoties shovam, – mokas, kaads savaads darbs !man ir ti sasodiiti bail, domaat, es neredzu sevi peec gadiem desmit, bet eelos apzinaat, ka buushu labaak, man jaapaarstaa, jaapaarstaaj viss, ko liidz shim esmu iesaakusi, lai izbeegtu, ir gruuti buut vienai, sasodiiti, peec shiem trim gadiem, elpas elpaa, toties es zinu, ka esmu bijusi patiesa lidz destruktiivai sevis nozaudeeshanai, jo arvien neesmu speejiiga pienjemt sveshinieka sirds klauves ar ikriiteeju pamoshanos kaa sava miiljotaa, jo nessmeu speejiiga, arvien juutos ka paraziitisks suuklis piesuucinaata ar vinja shuunaam maniii, aukstta kaa atlantidas okeena korallis, skaista , bet nteju kaa nedziiva..arvien...peedeeejaas eksistenciaalaas norises kaa etikja skaabe, kaa veermelju balzaama etikjis mani ieksheeji irdina, tukshums un nepiepildamiiba, tik ljoti saap apjaushot, ka laimi aarpus vinja apskaavieniem un patveeruma sliikoniigaa miilestiibaa man neieguut, aizmirstiiba un ilgas peec maajaam, esmu joprjaam es pati, konstanta, mana dziives himna, tagad tikai to taa mazohistiski , pilniigi aptverot..pimpers paradise, vinjsh bija tas, kas mani kaa pasaules beernu, kas veel staigaat maaku neapguvis, spozhaako, neiazsniedzamaako galaktiitu apzhilbinaats pazudis neeksisteejoshaa vakuumaa, triecoties peec kaut kaa nezinaama, nesaprotot, mani hirearhaalie liimenji kaa triices, kaa paisumi mani meetaa, pamats ir tikai apzinja, ka pasauliigaas veertiibas muus izniicina un klusas, klusas skumjas, un nav svariigi vai traucos neizdibinaamos prozaiskos virzienos un mentaalajaas sfeeraas ar aatrumu vienaa no pasaules lielaakajaam pilseetaam vai skumstu klusu, sveces liesmas atstarotaam aciim manas mazaas pilseetas nomalee, miilot manus tuvaakos, neesmu salauzhama, maskaraade dziives pinmmeenesii, kuraa eksalteeta piesuucinos novitaashu ekspresijaa, zinu, ka nedriikstu zaudeet un shoreiz akaartoti buut pelnrushkjiite, kas sirds kristaaliskaako daivinju zaudee kaa kurpi noreibumaa un atgriezhas apskausta, bet niicinoshi nelaimiiga, viena, bez karietes pasaules celjojumiem, dailes un persijas princha, man atveeleetais laiks nav nebeidzams resurss, katrs solis, katra plakstinju triise unh tikko radushaas asara kaa sekunzhu raadiitaajs mani savazho, man jaapaguust mainiit jau ieprieksh radiitu scenaariju un jaamaina teela karakteriaalais veidols, es miilu juus, aklie, jo nesaredzat melnu darvas vitiibu manaas aciis un magmas karsua kaisli un siltumu atdzeseetaa dveeselee, bet man jaabuut spozhaakajaii..no visaam zvaigzneem, arii taam, kas nekad netiks atklaatas pirmkaart sev, un tas, kaa liidz manai neaaizsniedzamiibai luukopjas citi..jau ir aarpus1, esmu speekpilniibas elektrizeeta atguut shos atrofeetos eksistenciaalaa reslinga muskuljus un dveeseli spalvas viegluma duuju! <br /><br /><br />esmu agriezusies peec kalendaaraas nakts prombuutnes, divpadsmt stundu ekspresijas, mokoshi sodpilnas garlaciibas striptiizdejotas ampluaa un leetas izklaides esot nigeerijas dj meitenes labaakajai draudzenei, buutiskaakais, ko izdevies apjaust - mana izveeles un turpmaakaa mirklja realizaacija nav vairs pakljaujama aareji vieglpraatiigaam ietekmeem un apshaubaamas kvalitaates sociuma griba, beernishkjiigaas banalitaates kokjeteeriuai un mulsumam atklaati pateikt nee, es izveelos tikai un vieniigi sevi, izmisiigaa mierpniibaa ceru sagaidiit sajuutisko liimeni, kad es veeleeshos kaadu, atveershos un ljaushos ..sheiit mazliet iedereetos - miilestiibai, ne, kad kaads nenosakaams daudzums manis pieprasa nesppeejot sniegt pat leeniigi paarejoshu harmoniju. <br /> un tas ir tas, kas manii tik ljoti neizkliedzami nepietiek - apzinja, ka viss ir labi, ka nepavisam ne daudz, kaa zveerests, kaa godiigums pashai pret sevi. <br /> arvien nav naacies shaadi jusies - esot vienai, kaa glaabshanas laivai deviitajaa vilnii, bet juutuu kaa sniedzos uz gatavibu jaunam skaistumam, kaa atgriezhos sevii kaa jaunatklaata. <br /> teju tieshi tk pashpietiekama kkaada bijju pirms likteniigaakaa viiriesha, kas mani samiidijis kaa gliemeni, bet pashu peerli veel neaizskaaris. <br /> esmu bez chaulas, ikdienas steigas luksaforu izgaismota un visu pamaniita, beidzot,, tik tieshaam sheit jaaljaujas odaam un gavileem - es sajutu vienu no mazakaajaam speejaam ljauties dziives normaalibai, nemitiigai laika pluusmai, robotiskam mehaaanismam un sakaartotai racionaalaja veertiibu sisteemai, pienaakuma apzinjai pret sevi galvenokaart..es esmu princese sev, shobriid man ruup vieiigi tas, nedz izsalkushi tiigjeri, kas traucas peec manis lietuu vai dzeerumaa.., izveelos mazliet nolemtu vientuliibu un shiii briizha divdesmit vienaa.. skumiigu <br /> shim jaabuut manas dziives miilestiibas un laimes gadam, skaistaakam no visiem, un..taa jau ikkataram, gribeetos domaat <br /> shkjiet paaraak daudz ir saapeets, paaraak daudz asaru, paaraak daudz sevis izkaisiits pasaules celju putekljos <br />pacietiibu un buushu kaa saldajos seshpadsmit, skaista, rezerveeta, izsmalcinaata un neaizsniedzama <br /><br /><br />taads neizskaidrojams satraukums arvien mani paarnjem, kad taadas kaa maniakaalas gribas vadiita tiecos pagaatnes notikumu maskaraadees, paatliercinos,ka viss ir tik paarejoshs, ka visam piemiit taads neizniicinaams laika noilguma terminjsh, lai cik impulsiivs, asintinju karseejoshs buutu piedziivojums, atminju buuriitii raami ieslodziits kaa briiviibas putns, tas novaargst, cik neizsakaami saviljota esmu taa briizha epicentraa, tik nogurdinoshi garlaoikota atceroties, latiinjamerika, maroka un viss sheit ir tik ljoti sasniedzams, juutos tik tik ztukshota, doma par vienatni mani smacee, vajaajosha shkjiet ideja par maldiem, par vaajumu, ljaunu veestoshaakaas iluuzijas realizeeshanaas, manis neatziishana un nenoveerteeshana - peec visiem mazohistiski altruistiskajiem sevis zaudeejumiem - esmu kaa neeksisteejosha taa, ko reiz domaaju miilam aciis. Lai nu kaa , esmu bijusi visai muljkiiga, arvien nespeeju saskatiit robezhas starp rafineetu figureeshanu un epikuuriju, kaa esot tikai sev, nedomaajot par tikshanu noveerotai, reibt shampaanietii dejojot uz luksus balliishu galdiem, leeti, bet shii bezatbildiiiba, kad nav neviena, kaa tikai likteni sev pati - atljaujos, un pat ja paaraak sho sevis paarprojiceeshanu, jo man tik ljoti neruup, kas esmu sveshiniekam., un sheit jau jaatziist esmu novirziijusies no zvereesta dievietei patnei .. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:35377 2009-12-13T04:52:00 2009-12-13T04:52:00 2009-12-13T02:53:00Z 2009-12-13T02:53:00Z esmu zaudeejusi visu urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:35169 2009-11-27T05:24:00 2009-11-27T05:24:00 2009-11-27T03:38:31Z 2009-11-27T03:38:31Z Esmu nobijusies ļoti pārestīgi un slepkavnieciski nemiera izjundīta, pēdējo dienakšu laikā nācies piedzīvot ne vien ļoti avangardiska rakstura darba procedūras, bet arī vērmeļu indes rūgtuma nāvi sevī, attiecības ar maniakālu neirotiķi, kas pārtiek no pašradīta negātīvisma iedarbības uz mani. Mans mīļotais un traģisma pildīta škiršanās mizanscēna, 2.5 gadi gana ilgs laiks, lai izauklētu vismaz trīs nepiepildāmus sapņojumu bērnus - kā ēteris izgarojis miera ielas kapos, viņš spazmātiskām vīrieša rokām iežņaudzījies manas miega artērijas mezgliņā, aptinies pirkstiem ap manu gulbja lēdijas kakliņu, novietojis mani 50 cm virs zemes - afektā dzelkstošām vājprāta acīm un balsi kā elles priekškambara krupjē - norāda man uz kapakmeņiem un solās mani nogalināt, sakot, ka viens no šiem būs mans, visai pārliecīgi izjutu atavdīšanos no laicīgās samaņas, tverot pēdējās ainas melnbaltā akvarelī. Paris sekundes mani šķīra no robežu saplūšanas, paldies šim Dievišķajam, kas līdzcietīgi aicinājis policijas busiņu mani glābt. Es smilkstoša, ķērcīgi agonisku sāpi sevī tvēru pēc atsvabināšanās, ierēdņu klātbūtne manu mīļoto mazliet līdzsvaroja - iespurdzu pa pelēko durtiņu aci traforētajā auto, asarainām acīm un zilumos gleznotu miesu vēroju kā viņam pavēlnieciski liek pacelt roka,s atbalstīties pret kapotu, padoties - iesēdināja manu saldāko kolibri cilvēka - zvēra krātiņā, pēc ņerkstīgi psihotropiem un izmisīgiem lūgumiem mani tomēr nogādāja uz Pārdaugavu pie Vecākiem, lai gan ataucīgi šie likuma vergi nebūt neizrādījās - tādas pietaupāmas replikas un apjautājumi par to vai finanses pieļauj pārvietošanos ar taksometru.<br />Nebija pirmā reize, kad jutos izrāvusies iz ķēdēm un plēsos pār akmens tiltu kā brāzma viņš man pašai nemanot izrādījās pāris metrus aiz manis, tad apdulinoši sitieni, kuru rezultātā atguvos sasvārstīta ar lielāko ķermentiņa masas koeficientiņu gulstot margu otrā pusē.<br />Mana dzīve ir griezīga un izsmeļoša kobra pašā vārakajā sirds saknītē. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:35024 2009-10-12T08:09:00 2009-10-12T08:09:00 2009-10-12T05:28:37Z 2009-10-12T05:28:37Z neatceros laiku, kad mani buutu paarshalcis tik dziljsh un bezdibeniigs riebums, nicinaajums un ljaunaakaa vulgaritaates atskaarsme par kaadu, kas reiz ticis par tuvaako taalaakajaa sirds kambariitii iesleegjots.<br /> Tik saudziigi, ka ne dedzinoshaakais saules stars, ne kodiigaakaa skaabaa lietus laase to neaizskartu. <br />Sen gaidiiju mirkli, kad par sevi manii, kaa visai pashpietiekamai buutnei, liks maniit pashsaglabaashanaas instinktinjsh un zaudeeta laika apzinja, tad nu luuk, shkjiet tas beidzot ir atgadiijies ne ar vienu citu kaa mani!<br /> Pirms gada buutu domaajusi, ka visa shii maniakaalaa peripeetija par altruismu un sevis kailu liidz jeelumam, saapiigaako upuri kaa augstaaka - respektiivi - glaabjoshas un nerimstoshas miilestiibas vardaa tik aatri vien sevi neizsmels. <br />Kaut jaa, laika jeedziens ir relatiivaaks par jebkuru uudeskraasaa toneetu eenu, bet tas nu taa.<br /> Iespeejams biokjiimisks apnikums un sevis atkal sastapshana -iemiileeshana, sevis - gana esmu jutusies apdraudeeta, nemiileeta, vienaldziibaa truudosha un auksta.<br /> Shis buus burviigs rudens, tajaa dominees dienas laiks un konstruktiivs plaaninjsh par doshanos liidz ar gaajputniem, lai buutu vieniigi sev!<br /> Sasodiits, es tachu esmu tik jauna, tik dziives piepildiita un speecinjota - jaa, to es juutu tikai tagad, kad teju vai paakarusies elles moku lokos!<br /> Es esmu dziiva!<br /> Un ljoti pozitiivi laadeeta, visi energjeetiskie miinusi tam, kursh tik ilgaa laika peridoaa sniedzis man tik nozheeljami maz emocionaalu un fizisku orgasmisko izjuutu.<br /> Par briiviibu un skaistumu manii, esmu paarlieku porcelaaniska, trausla un maiga, lai savruktu zem netiiras veljas un alkohola garainju smoga, viirieshi to destruktiivakajaaa izpausmee ir absoluuti nebaudaami, yeah!<br />Un shii nakts bija iipasha ne vien ar slimiigu nemieru un nodeviibas izjuutu sevii, bet sniegs, pirmais, jau oktobra viduu!<br />Ir riits, netaalu no manis kaads shnjaakulo, no orgjijaam ljoti piemeerotas un klasiskas medusmeenesha gultas esmu paarvaakusies uz nemiiliigu un mazliet izguleetu diivaanu, jo nespeeju guleet blakus tam, kas nekad vairs nebuus mans - bet piederees leetaam baaru naktiim sadaliijies neveertiigaa siiknaudaa - visiem un nekam! urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:34424 2009-10-03T00:13:00 2009-10-03T00:13:00 2009-10-02T21:27:16Z 2009-10-02T21:27:16Z Taa, viss jorojaam akverelja pluudliinijaam maigi izpluust caur mani neko paliekoshu neatstaajot, briizhiem nesagatavotu caurstraavo taadi kaa trauksmaini speerieni no atveertaam debesiim, tad meedzu saapees mazliet paralizeeties, buus jau pagaajusi nedeelja, kopsh esmu peedeeja gada laikaa ceturto reizi mainiijusi dziivevietu, taa deeveejamaa pagaidu lokaalaaa emigraacija, shkjiet, lielisks risinaajums kriizes situaacijaa - kad celjot gribas tik ljoti gan, bet apstaaklju spiediiba ierobezho vien mikrorajonu mainjas kruiizos ar chemodaaniem padushu alinjaas vilnjojoties sabiedriskajaa transportaa. Shkjiet nu jau buus pagaajusi nedeelja, kad triicoshaam, zili perlamutriigaam rocinjaam iekrampeejusies pildspalvaa, netaalu no pulkvezha, septembra lietuu un spelgoniigaas ziemas izjuutas debijaa, atljaavos rakstiit ko emuaarveidiigu, konstateeju, ka shii vieta par maajaam nekljuus nekad, ne jau taadeelj, ka es to neveeleetos, vai ne taadeelj, ka man neshkjistu baudaami murraajoshai un siltai jau otro gadu peec kaartas pamosties blakus manam - lieliskajam, kas shaadu atzinumu iemanto arii tikai afekta situaacijaas, bet gan taadeelj, ka viss man apkaart esoshais ir veerties par neizskaidrojamas elles priekshtelpu. Labi, neveelos atklaat varbuut vairaak kaa nejausham lasiitajam pienaaktos nojaust. Celjs zem manis glusm un slidens kaa zalktis, saljodziijies un baiss, vairraakkaart tiku piekjerta lietaas, kuru apzinaashanaas gadiijumaa tiktu kompromiteets ne tikai mans liiriski poeetiskais gariigais liidsvars, bet arii viss diives teelojums. Arii vasara blaavi peleeciiga kaa pilseetas nomalju trotuaars zemee iemiits un sagudzis, ne prieka atminajas veestisosha, ne iipasha, taa nemanot sevi idziivojusi. Aiz loga paveras sveshaada ainava, gruuti apinaams atrashanaas lokaals, neiemiiljoti koki, kas uzaugushi kopaa ar citiem un veejojot miegaa huuhina citus, mani vien biedeejot. Lietus, aukstums un pamoshanaas, kas mijas ar ruugtu piespieshanos dziivei. Mani motivee materiaalais, tas man snied imaginaaru, ir jauki tomeer to apzinaaties, bet piederiibas un miera izjuutu. Taa ir vieglaak pluust urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:34054 2009-07-14T23:10:00 2009-07-14T23:10:00 2009-07-14T20:12:45Z 2009-07-14T20:12:45Z tik skumji - jebkura skirsanas vienmer ir sapiga, navejosa tad, ja jateic saldseras atvedas, kadai ko par pasauli vairak reiz milejusi tiku - ta es pati - neatsaucama urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:33908 2009-04-20T03:28:00 2009-04-20T03:28:00 2009-04-20T00:30:18Z 2009-04-20T00:30:18Z mēs pilsētas bērni<br />esam dzimuši ļauni<br /><br />mums pietrūkst vietas<br />mums ir par maz sevis<br /><br />un naktis saplosa mūs<br />no rītiem mēs akli klīstam<br />pa pilsētas tukšajām ielām<br />un izliekamies, ka redzam sauli urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:33540 2009-02-23T11:58:00 2009-02-23T11:58:00 2009-02-23T09:58:20Z 2009-02-23T09:58:20Z mīļās, sāpes, smeldzītes<br />mazās nāves ik ar jaunu rītu<br />manas nogalinošās saules starojumā<br />plaukst kā balts ābeļdārzs maijā<br /><br />sārtojat sulīgi dzedrās<br />skalpeļa dziļuma ietriektās brūces<br />vītinat mani kā augli<br />kā mākslīgu āliņģi bērzā<br />līdz iztecēs pēdējās esences<br />es lūzīšu pret katru vēju<br />atbruņota un kaila<br />jo tāda ir dvēseles<br />kordabelīrinas slepkavnieciskā daba<br /><br /><br /><br />mīļotie, izmisum, žēlum<br />manas skurbās atmošanās<br />no anesteziējoša mīlestības sapņa<br /><br />iztukšojošas nodevības sēras<br />šķielējošas kā ciklopa visu redzošā acs<br />ļaunas kā čigānietes nobūrums<br /> nemezglos mani kā žņaugi<br />sirds nepārtaps berlīnes mūrī<br />nenoasiņos <br />vieglos putekļos viss grūtums<br /> iztvaikos<br />pēdējie ledāji kusīs<br />un pārtaps<br />par pienainu zvaigžņu ceļu,<br /> tad kļūšu par saldākā nektārā feju<br />un viss, kas vel nebūs bijis<br />kļūs par lieku<br />deja - vu urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:33509 2009-02-07T06:44:00 2009-02-07T06:44:00 2009-02-07T04:45:15Z 2009-02-07T04:45:15Z pamosties svešā naktī,<br />dzirdi sonātes izbalējušam mēnesim<br />un zini<br />tās ir balsis, kas klaiņo<br />bez mīlas, bez mājām<br /><br />tik ļoti gribētos klusināt mūžīgi<br />tās kā nogalinošas lodes<br />no stobra, kas atveras sirds kaula vidū<br />uzplaucis ugunszieds<br />un gaida, kad izšaus pēdējo<br /><br />drudžaini taustos gar palagiem<br />glāstu tos kā vismaigāko sniegu<br />kā gribot sajust dzīvi sevī<br />tik dziļu un nepielūdzamu kā šo pamestību<br />aukstums ietiecas manī kā dēle<br /><br />tas ir mans vienīgais laiks<br />kad izjūtu bailes<br />par to, ka esmu viena<br />aļaskas ziemā<br />katra neatgriešanās ir tik caurspīdīga kā<br />graudaina dzīves sāls acu kaktiņos<br />garšo tik saldi kā nepārejošs sapnis<br />un nesāp urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:32519 2008-12-20T20:20:00 2008-12-20T20:20:00 2008-12-20T18:51:58Z 2008-12-20T18:51:58Z iisti nezinu, kas ir tas, kas shobriid ar mani ljoti dzilji un speeciigi notiek, nav pat taada radikaali defineejama inerces trieciena speeka, kas liktu man arvien un arvien izziivot to, kas tikai kaut kaados idealizeetos meerogos vareetu likt man justies labi un veel mazliet, tajos asajos sakjeres punktos, kur realitaates aatri traucieshie vilcieni saskaras ar sashkjeltaam un biistami apledojushaam sliedeem, kuraas esmu kaa no vadoshaas lokomotiives notruucis piedeeklis, kuram piemiit kustiiba bez apzinaatas gala stacijas un tuvaakajiem, kas ar salkani sarkanaam neljkjeem sagaida uz perona mani, kas celjojusi vairaakas dziives, neliekot par sevi maniit ne vienaa no taam, bet esot par atgaadinaajumu tam, ka jebkaada veida miilestiiba, kas priekshmetiskota vai veersta tik eeteriska, ka tik tikko jaushama ar saasinaataakajiem uztveres receptoriem - tomeer kalpo par ataisnojumu jebkaaa veidola eksistencei<br />nu jau vairs neko par to, ka nemaaku dziivot, bet gribu to gan un tamliidziigaam premisaam, tik vien kaa to, ka - esmu nogalinoshi un caurpleesoshi viilusies tajaa, kas kaadreiz bijis stimuls skaistumizjuutas paaratiistiishanai sevii<br />blje, es nemekleeju kaut kaadus vienkaarshaakos strupceljus, nekad iisti neesmu maaceejusi to dariit, bet tagad, kad tieshaam ir bijis tik ljoti viegli - negribas to sarezhgjiit atkal un atkal<br />un es tachu ljoti lieliski zinu, ka ne jau manii ir par maz kaa taada, ko vareetu kaa saudzeejoshu speeku sniegt tuvaakajam, ka ne jau es esmu taa, kas sirgst ar nespeeju sevii ielaist sevii tuvumu, filigraanus un smalkus liidzpaardziivojumus, jo es tachu zinu, ka visas shiis emocionaalas elementaardaljinjas manii ir tik bezgaliigaa kvantitaatee, lai maigaaku un sajuutiski redziigaaku padariitu ne vienu vien mikro un makro kosmu un atsevishkjas sadragaatas dziiviites, kaada varbuut - par ko neshaubos tikai mirkljos, kuros ar deemoniski ekstaatiskiem rituaaliem aizmirstos, un tad jau sanaak, ka manis taa iisti tad nemaz nav, un shii beegshana, atziistos, piedziivo noilgumu<br />nesaprotu, kaa speeju sevii reanimeet atminju saldenuma sulas un no taam radiit kaut kaadus pavasarus, kad visapkaart ir betoneeta, auksta un nepieluudzama ziema, kuraa nav nekaa, kas mani paceltu nedaudz virs visa un liktu sapnjot par karaliski baltaam orhidejaam kopaa ar riitu, taa vietaa, lai konvulsiivaas saapees un aukstos vientuliibas murgos, es redzeetu savas pashnaaviibas - nevainojami veidotaa notikumu virknee, kuras vaajaakais posms esmu es pati un viss paareejais ir tik nevainojami veidots, ka buutu vienkaarshi nepieklaajiigi gribeet noliegt taa iistenumu un patiesu piederiibu vietai, kuru uzdodu par maajaam<br />man kaut kaa pietruukst liidz dziileem, tajaa iztukshajaa vietaa juutams paralizeejoshs nekas tur, kur buutu visam jaabuut urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:32402 2008-12-08T13:09:00 2008-12-08T13:09:00 2008-12-08T11:16:53Z 2008-12-08T11:16:53Z Manas siltzemju naktis<br />nav mērāmas<br />ne acu, ne mūžgaros mirkļos<br />nevar tikt izteiktas dzīvēs<br /><br />Dienvidu salā plīstoši nervi<br />šķeļas manī un dzeļ<br />kā bojāti, zemādā ieauguši mati<br />kā asinszāles sakne<br />mani stindzina tumsu spēlējoša<br />nospriegota arfa<br />tās vēstī par pārtrūkšanu<br /><br />Neļauj man svešādai pasaulei<br />pielūgt citiem pielūdzamu dievu<br />mana mise nebūs<br />bezpajumtnieku gaudas<br />altārs - pamestības grausts<br />kādas metropoles pusēnā,<br />kurā nav grūti nemācēt saskatīt sauli<br /><br />Brīnums kā stihija<br />ir vien šī pamošanās<br />uz persiešu paklāja neklātas ielas,<br />bet jēlas<br />zvērādās dīrātas sirds<br /><br /><br /><br /> *** *** ***<br /><br /><br />Tie, kas par savu atzīst<br />tikai to, kas ir zaudēts<br />Vai atdos visu - par neko ?<br /><br />Zinu, kā izjust bezpiederību<br />kā paralizējošu vienatni pūlī<br />Kad vairak par visu<br />ir bail palikt vienai<br />Kā ir tikt skatienu plosītai<br />vājai un neaizskaramai<br /><br />Būt tik tālu no pašas<br />Kad visi atpakaļ<br />stīdzošie tilti<br />ir asaru sājuma saēsti<br />un nepietiek glābjoša spēka<br />nav cerību audzēja<br />par to<br />ka būs tik nepārejoši<br />baudāmi tos uzburt no jauna<br />kā ferāriju no aizsargājamiem <br />un bīstami skaistiem ziediem urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:32059 2008-11-08T02:41:00 2008-11-08T02:41:00 2008-11-08T00:53:24Z 2008-11-08T00:53:24Z man ir tik loti skumji kaa shkjietaas veel nekad nav bijis, ja arii ir sajustas kaut kaadas apkaartejoshas nepiepildiitiibas un biistami garaamskrienoshu ceriibu apjautas, tad tagad, kad tas, ko sasveeru par smagaako vieglumu un augstaakaas proves dziives kvalitaateem kaa saarmaina un caursliidosha zelta smilts izlijusi man cauri, izdedzinot chuuskveida bruuchu lokus atklaataakajos celjos, kas reiz bijushi dzelzhaini sleegti, varbuut manii vienkaarshi ir tas kalna kristaala dzidrums un visu redzoshaas acis, kas taa, it kaa taas buutu nodevusi pati dziive, veras bezdibeniigaas cieshanaas<br />es zinu, shis viss - ieslodziitiibas sajuuta, vispaareejs mazohisms, nespeeja nemiileet ir mans saldaakais no visiem nektaariem.<br />un, ziniet, varbuut pat nebuutu daudz jaarunaa par to, kas ar mani notiks taalaakajaas stundaas, meeneshos, gados, tam visam vairs nav nekaadas noziimes, jo izeju nesaskatu nevienaa no punktiem, neviena veelamiiba nekljuus par pieluudzamu realitaates ikonu, jo nejuutu sevii to speeku, kas triektu labot citu hroniski apseestaas dziivesveida neirozes, tikai taadeelj, ka taas kaa krustuguns pieskaras manai juutiibai.<br />ir apnicis izjust neticiibu, juutos nogurusi no meliem, bez tiem nespeeju, jo manipulaacijas ar faktologjiju un taas pielaagoshana savas apzinjas kairaakajiem konstrueejumiem ir vieniigais, kas mani notur pie dziiviibas.<br />kaa vispaar to var gribeet, sho mokpilno pamoshanos, bezjeedziigi iztukshoto dienas gaajumu, izeju neesmi ?<br />Kaa, lai guust nekad patiesi piemiitoshu prieku par skaistaakajaam vienkaarshiibaam ?<br />Varbuut man ir nelielas predestinaacijas ieziimes, varbuut esmu simbiotiska, varbuut arii Freids, vai vismaz tas, par kaadu es uzdodu vinju sev nespeetu man paliidzeet.<br />asaras ir aktiermaakslas virtuozitaates pilotaazha, un vai shii guleeshana blakus, graujot sevi drupu izniikushaakajos paari palikumos, veesta par taa otra nevienaldziibu, ja manas skaudraakaas un asinjainaakaas saapes ir prozaisks trauceeklis komfortablam iemidzinaashanaas procesam ?<br />es gribu nomirt, miiljie, shobriid tik iisti, kaa nekad. urn:lj:klab.lv:atom1:cacoethes:31235 2008-10-23T21:42:00 2008-10-23T21:42:00 2008-10-23T19:06:54Z 2008-10-23T19:06:54Z acīs dzirkstī šampānieti dzirkstošs rudens, rīt būs Zambijas neatkarības dienas apraudāšana , savukārt drīz laiski piesūkšos Vidusjūras saldkairā sājuma<br />būšu samudžināta un tā mantriski ritmizējot mīlestības vārdus manī atmezglosies visi sirds muskulatūras bīstamākie krampji<br />šis ir bijis nāvējoši risku vēstošs pagrieziens, kurā pietiekami nesamazinot virzības ātrumu, izjūtu kategoriskus draudus neatgriezeniski noslīdēt no tā<br />un jā, pat ja man vairāk par dedzinošu jūlija sauli un sulīgiem atmiņu kokteiļķiršiem kaleidskopiskā pēcpusdienas ēnā gribētos eksponēt savu mentālo izvirotību un sajūtisko prostitūciju, Jūs, visticamāk, mani sastaptu kādas kūrortpilsētas brīvdabas bordelī ne savas apziņas jaunavības jostas žnaugos