08 September 2008 @ 10:45 pm
 
es meklēšu ceļu arī tur, kur visurgājēju kāpurķēdes kūst kā trauslas leduspuķes stublājs mākslīgā istabas apgaismojumā, jo kā gan es būtu varējusi zināt, ka iepriekšējie izsapņojumi par to, ka aiznigušas un neizbraucamas sirds sliedes visdrošāk šķērsot saķēdētām roķelēm, izrādīsies meli
patiesībā jau mani vairs nekas nesilda, viss ap viņu ir kļuvis tik sasprēgājis kā visraupjākā smilšpapīra ādiņa un atsaldējošs kā lokālā anestēzija kādā uzplēstā atmiņu sastrutojumā
 
 
pie kauliem piesaista: sadragāta robeža