kaut kāda bezsaturīga nakts blandīšanās nabā, andrejsalas tumsiņās un birojiņos, Aicinājum, gaidi mani,
enerģijas cirkulācija jāakumulē kaut kā radošāk, citādi šitās visas maniakalās mīlēšanas ar noilgumu uz mēnesi mani izkaltē sausu un nelaimīgu, un kas kādam daļas par to, ja mīlēta, ka ir kāds, kuram uzkraut dejošanas piesmadzētas ķepas un no krūškurvja izkritušu sirdi, no rītiņa pasapņot par nedēļu šūpuļtīklā ?
esmu totāli samīlējusies literatūrā, vienatne, kad es varu ar tādu nedaudz saldu klepu lietainās naktīs smaržot vecišķu makulatūru uz pirkstu galiņiem, ir mana patīkamākā dzīves notikšana, nevis tur kaut kāda reibinoša salsa ar grieķu puikām vai plivināšanās londonas vakaros, es labprāt atteiktos no visas tās nogurdinošās dzīvošanas, bet bez tās man nebūtu ne asins dzelmju, ne sāpju tintes, kurā krampējos kā pie glābējsubstrāta