kādreiz domāju, cik skaisti būtu mīlēt ne vien tos, kas mīl, bet galvenokārt to, kā to dara, kā apliecina mīlestību

mana aplauztā un Tava neapjaustā, mīļais, šādi mēs nokļūsim tieši - nekur, zini, neprotu zvērēt ( jo nav īsti pie kā )
tur mezglojas balti neceļi
un nobūrums vadā uz rudeņiem
man vajag svētku un vasarām manis
tas, liekas, tāds aizgājis - piedod ( kaut nezinu ko )