jau jūtu, kā nokrejojas siltas jūnija naktis, un kā šampanieša krāsas acīs atspīd jasmīnu zvaniņi - mēs atstarojam pienbaltu gaismu un iezvanām dzīvi bez rūsas
vasaras caurtece, kas plūst manās asinsvadu sieniņās kā remdena, nedaudz padzisusi magma, tik ļoti liek ilgoties pēc pērnās putotās kafijas bāros ( kas garšo kā nepietiekams blīvums, mandeļu šokolādes poras ) un ziemeļnieciskās klusēšanas magoņu laukos, kur potītes sadzelkstītas nātru, tomēr liek justies tik bezprātīgi laimīgiem vienlīdz kā krūškurvju ieplakās, tā, citiem piederošās, vēlu rudens upju straumēs
vasaras caurtece, kas plūst manās asinsvadu sieniņās kā remdena, nedaudz padzisusi magma, tik ļoti liek ilgoties pēc pērnās putotās kafijas bāros ( kas garšo kā nepietiekams blīvums, mandeļu šokolādes poras ) un ziemeļnieciskās klusēšanas magoņu laukos, kur potītes sadzelkstītas nātru, tomēr liek justies tik bezprātīgi laimīgiem vienlīdz kā krūškurvju ieplakās, tā, citiem piederošās, vēlu rudens upju straumēs
pie kauliem piesaista: krishna das - govinda hare
5 šeit bijuši | nevaru nepateikt