| Plācenis ir saražots |
[Jul. 28th, 2006|12:15 am] |
bet prieka nav. vienīgā sajūta, ka nebūs vairs jāatbild uz mokošajiem "nu kad beidzot būs" jūlijs ir cauri, bez ievērojamiem notikumiem. augusts paskries. tad rudens. un jau otrā vasara, kam beigu sajūta piemetās jau maijā. laikam saprotu visus tos Kārnegī un citus dzīves skolotājus, kas cilvēkiem māca pareizi dzīvot un sniedz roku bedrē slīdošajiem, un tad paši ņem savu galu savām rokām, uznāk, ziniet, tie bezcerīgā apnikuma brīži. nothing ever happens.
toties iepazinos ar Edgaru Rubeni, ir sajūta, ka būs galvnorāvējs |
|
|