| shis ir labs |
[Jun. 25th, 2005|11:20 am] |
to, ka redzu un atceros kraasainus sapnjus faktiski katru dienu, es jau shkiet teicu.
shonakt es biju kjiinaa, gaajaam pa kaut kaadu kalnu celju, cilveeku karavaana, liidz nonaacaam pie kaut kaadaam alaam, tur muus sadzina iekshaa bet aaraa nelaida. tipa par daudz to cilveeku kjiinaa un mums draudeeja ar shaujamajiem. tad mekleejaam izeju no turienes. tur bija arii ieksheejs pagalms kaut kaads, kur pazemee vairaakos staavos bija sabuuveeti fastfoodi. no alas ieejas pa kreisi bija shaura eja, tumsha. un man bija meitene Ruta, akla. un kad mees gaajaam tur iekshaa, es veel nodomaaju - nu re, shaadaa alaa es esmu aklais, bet aklais turpina iet kaa pieradis. un tad man ienaaca gjeniaala doma - tajaa pagalmaa, tur kur pazemes fastfoodi, bija arii kaut kaada vairaakstaavu maaja, faktiski pazemes turpinaajums tikai uz augsu, tad es sapratu ka mees varam uzkaapt un mukt pa jumtiem. tad es atradu rutu un kaut kaadu kjiinieti, prasiiju - cik vinjam draugu ar ko beegt, vinjsh teica ka 60 ... aa nee 16... sixty .. oh sixteen (kjiinietim sajuka anglju val). un tad mees ielecaam no jumta smagaas mashiinas piekabee, kas veda daarzenjus. ielecaam, apsedzaamies un aizbraucaam. |
|
|