Labi, kaut kas jāuzraksta. Šis ir tikai un vienīgi ķeksīša ieraksts, jo vakar kļuvu 22 gadus vecs. Ha, mamma mani dzemdēja 22 gados. Nezinu, vai no tā varu izdarīt kādus secinājumus. Tikai to, ka pats nespētu uzņemties atbildību par bērnu šajā vecumā. Morāli es tam pat būtu gatavs un patiesībā pat reiz šo lietu vēlētos īstenot, taču materiālā ziņā es to šobrīd nespētu. Lai nu kā - es domāju par laiku, kurš skrien aizvien ātrāk. Ok, 22 vēl ir nekas. Bet, drīz jau būs 24, 26, 28.. Un jāsaka godīgi, ka šobrīd es vēl aizvien nespēju atbildēt uz jautājumu - kad ir jāsāk dzīvot? Nu, tā pa īstam. Kad ir jāiet prom no mājām, kad ir jāņem hipotekārais kredīts un kad ir jābeidz bezatbildīgi izklaidēties visu nedēļas nogali? Un, vēl es nespēju atbildēt uz jautājumu - kā lai sevi pietiekami nodrošinu, lai man nebūtu jāuztraucās par to, ka vienu mīļu dienu tāds sīkais arī varētu uzrasties? Sāk palikt interesanti un reizēm bailīgi. Bet, savādāk man iet labi un viss ir kārtībā.