11/24/12 08:42 pm - mai kompjūterVairāk kā četri laimīgi (un reizēm nervus kutinoši)gadi kopā ar linux opensusi nu ir pagājuši, un datoriņš šodien sāk jaunu dzīvi ar 7 logiem. |
everybody's home
Recent Entries
10/25/12 10:45 pm - vilciensVilcienstacijā pērkot biļeti turp un atpakaļ turpmāk teiksim "lūdzu biļeti turpu šurpu"! Var arī teikt "šurpu turpu" vai "šur un tur". |
9/30/12 11:54 pmko es varu uzraxtīt foršāk parsliktu laiku kad vējš kā ar pātagu dzenā dzeltenas lapas no kokiem un debesis kaut arī augstas taču pelēcīgas un auxtas kas var būt foršāx par sliktu laiku taču jau mūsu laix un bārbeles krūms ar foršskābām sarkanām ogām it īpaši šodien laix mainīsies atkal būs debesis gaiši zilas Akvamarī niņ J.Kunnoss |
9/5/12 10:10 pm - galvenais lai tevī pašā uzplaukst sapumpurots zars!Salocījusi somā drēbītes, ietinusi brokastu maizītes cibiņā, esmu gatava mosties pulksten trijos, lai dotos ar vienīgo no Aglonas uz Rīgu kursējošo autobusu uz skolu! Mamma stāstīja, ka viņai bērnībā bija kājām jāiet 4km katru rītu uz skolu. Man jābrauc 4 stundas autobusā. Bet tas jau tikai šo vienu reizi. Tad vēl divas nedēļas turpināšu bastot un, kad būšu pamatīgi visu iekavējusi, varēšu sākt kārtīgi mācīties. Vai drīzāk nekārtīgi, jo man arī nav, kur Rīgā dzīvot. Un arī darbs man tur noderētu. Ah, cik jauka problēmu kaudzīte! Esmu labi pacentusies :D |
9/3/12 09:39 pm - AktualitātesSkumja mopsīša bilde desktopam,krāsu punktiņi, kas griežas gar acīm, neaizmirstamība, negaidīts ciemiņš, melone, galda teniss, sāpīgums (tas nav nekas jauns, bet aktuāls gan), āboli, padebeši, apkārtklaiņojumi, neizbēgamība, vilšanās un samierināšanās. Un tādā garā. |
8/28/12 09:47 pm - Labas vakarasReizēm vakari ir visai aizņemti- mise, tad galda teniss, pēc tam internets. Šovakar iemetu bumbiņu priesterim krēslā. Tas viņu mudināja savākt mantiņas un bēgt. Redziet tenisa galds atrodas vienā istabā ar krēslu, kurā sēžot mēs sēžam internetā. Roka nogurusi, bet nevar taču neklabināt tastatūru un iet gulēt,nē nē. Un rīt otu noturēt rokā būs grūši, bet tā kā bīskaps brauks lūkoties, ko esam sastrādājuši, tad vismaz rīta puse būs brīvāka (cerams). Un vēl man jāatzīmē, ka pavāre šovakar otrajā ēdienā bija pagatavojusi gardas kotļetkas un salātiņus ar frī kartupeļiem. Parasti viņa aprobežojas ar sardelēm+makaroniem vai brūnganpelēkas krāsas zivju pirkstiņiem, tā kā reizēs, kad viņa pacenšas, tad visi svin un līksmojas ;)Lūk krēsla portrets:  |
7/26/12 11:34 pm - dorotija maģistrāļtūristeBibliotekāre šodien smieklīgi paskatījās un salīdzināja manu seju ar apliecībā ielīmēto bildi. Man patīk bibliotekāre, viņa arī palīdz cirslīšiem tikt galā ar printēšanas mokām. Arī maģistrantūras sirmā kundze ļoti sirsnīgi smaida un laipni pastāsta. Nu lūk, arī šis rudens būs students-rudens:) Būs atkal ko izkrāsot! Jīhā! |
7/13/12 11:23 am - izkrāsoLūk, nu man vairs ir tikai 1 mājas. Nekādu 4stundīgu vilcienbraukāšanu, kur stirniņas zib aiz logiem. Nekādu kalnainu ezeru zemju un neviens man vairs neteiks, ka tieši priekš manis izrāvis stārķim spalvu no ūksta. Izkrāsoju baziliku un atbraucu mājās. Ko tagad lai izkrāso? |
5/17/12 11:25 am - sudraba plombeEs gribu vairāk to, ko man zobārste iešpricēja. Nejūtu ne zobu, ne siržu sāpes, nice change :DViss šķiet silts un mīksts, bez asiem stūriem un lauztām līnijām. Mākonis. |
5/14/12 04:44 pm - remembrance of fire |
5/4/12 08:50 pm - TukšumsKo iesākt ar cilvēkiem, kuriem nav sirds? Un līdz ar to arī sirdsapziņas?Arī smadzeņu tā pamazāk. Kā tādiem eksemplāriem vispār izdodas nenobeigties bez tik dzīvībai svarīgiem orgāniem? |
4/28/12 05:56 pmRunā, ka ar gadiem cilvēks pieņemas prātā un varbūt pat mācās no savām kļūdām. Tikai ne mēs. Es joprojām esmu jūtīga, viegli sāpināma un smagi pārdzīvoju visu, pat to, par ko nebūtu vērts pārdzīvot. Nejūtos ne kripatiņu stiprāka. Tikai arvien vairāk sačakarējusies. |
4/22/12 02:28 pm - Bruce Nauman, ‘One Hundred Live and Die’ |
4/21/12 09:12 pm - ēdienkarteBrokastīs cepti kartupeļi ar svaigu gurķīti un Hellmanns majonēzi. Pusdienās un vakariņās graudu maize ar Hellmanns majonēzi. Laikam jau lieki piebilst, ka man visvairāk pasaulē (majonēžu pasaulē) garšo Hellmanns majonēze. |
4/17/12 10:46 pmLūk, Laima nu man ir pielipinājusi matu gludināšanu, un šovakar man ir atkal viegla galva, ko gribās vislaik vicināt. Vēl man joprojām patīk mazā, lēkājošā vijoļkāja, kas izrādās tikai kādu pusgadu jaunāka par mani. |
4/14/12 09:31 pm - vienkārši lolŪdensvīrsSestdiena, 14. aprīlis. Tev nāksies nopietni pievērsties darba lietām. Iespējams, nepaveiktie pienākumi liks pat līdz vēlai vakara stundai būt birojā. Taču tu būsi apņēmības pilns panākt labus rezultātus. |
4/14/12 08:39 pm - koncentrācijas pakāpe- zemaLai arī man patīk referāta tēma, viņš ir tik ļoti ietiepies iestiepies, ka man arvien atrodas ko padarīt, lai tikai nedarītu viņu. Pabakstīt Krababeli, izdzert 18-to tējas krūzi, 3reiz pārģērbties, lasīt cibu, lasīt rakstiņus par ingveriem vai vīriešu sadaļu īzīgetā (izrādās tāda arī ir), tad jāatrod mūzika, ko klausīties un jāpaskatās bildes un jāiedzer 999, lai kakls nesāpētu, jāaiziet uz veikalu, jāiztulko 2 rindiņas, lai atkal novērstos, jo es nespēju piespiesties koncentrēties, *&^! |
4/10/12 08:58 pm - lec, pat ja nezini kurEs tagad kādu laiku dzīvošu zem segas. Dzeršu vitamīnus un parīt varbūt pat man atvedīs zāles. Ieurbšos ekrānos un iemērkšos želantīnos. Brūvēšu gruntis un špaktelēšu preskartonus ar dažādiem tumšiem pigmentiem. Iešu pastaigās arī viena, pūtīšu ziepjuburbuļus. Vārīšu vaniļas pudiņu, rakstīšu sliktu, bet dziļi emocionālu dzeju. |
4/4/12 10:05 pm - somebodyArī šis mirklis paies. Viss ir sakārtots. Visam jābūt harmonijā, līdzsvarā. Un tamlīdzīgi. |
3/25/12 05:38 pm - Dalī pasakaSalvadoram Dalī bija septiņi gadi un viņa pirmais literārais sacerējums bija šāds: Bērns pastaigājas ar savu māti kādā jūnija nogales naktī. Krīt zvaigžņu lietus. Bērns paceļ zvaigzni un nes to savā plaukstā. Atnācis mājās, viņš to noliek uz naktsgaldiņa un iesloga zem apgāztas glāzes. No rīta pamodies, viņš iekliedzas šausmās: pa nakti kāds tārps ir sagrauzis viņa zvaigzni! |
Powered by Sviesta Ciba