12:17 am - Jauna dzīveIekārtoju sev surikatu žurnālu, māsa nogrieza man matus, izrevidēju atmiņas un nolēmu pievērsties nenopietnākam dzīvesveidam vai drīzāk mazāk nopietnai dzīves uztverei. Citādi, pārskatot senus pierakstus, nākas secināt, ka visos laikos bērnišķīgums mijas ar skumjām un pietrūkst brīvības un priecāšanās par mirkli, vienmēr gaidot kaut ko, kas vēl nāks un ilgojoties pēc neiespējamā vai pusiespējamā.Jaunās, skaistās dzīves pamatprincipos arī ietilps visa veida pašmācīšanās, jo tā man sanāk vislabāk kaut ko saprast un atcerēties, bez liekiem satraukumiem par kļūdīšanās iespējām. Pat visnotaļ specializētās skolās pasniedzēji citreiz nepamana studentu potenciālu, nenovērtē un nesaprot, vai arī vienkārši slinko un nepievērš katram indivīdam pārāk daudz uzmanības, tamdēļ fuck that, tā teikt- teacher leave those kids alone! Turpmāk mēs vairāk dejosim, rēķināsim (viendien no rīta izklaidējos cenšoties galvā sareizināt divciparu skaitļus :)), spēlēsim badmintonu, peldēsimies visos gadalaikos (cerams) un mazāk rīsim (pat ja mamma liks, neklausīsim). |