pasaka, ne vakars!
pavasaris iesākās līdz ar trakā kaimiņa pierimšanu. trakais šon bangoja kā okeāns orkāna aplaimots.
bet pēc tam tik skaisti!!!

atceros, šon aizskrēju līdz Vecrīgai... Torņa ielā mani ieskāva neiedomājami skaists tinamās tabaciņas oreols...mmmm
atceros, ka ļoti gribas manu mežu... ar zanīti sēdēt zem nokaltušās ābeles pļavas vidū un slepus ievilkt pa dūmam. nu mazliet jau nava par skādi- tā pārīti pa visu gadu.

pabeidzu kravāšanos, kaut gan vēl pases jānokopierē.
tak pirms trim stundām uzzināju, ka ir pirmdiena, nevis diena pirms tās.

ai, zini, braukt prom tik ļoti negribas :( atstāt skaistumu Latvijā... huh

un ui, man atkal divi atzīstas tajās jūtās interesantajās :D mans manējais drīz pa durvīm ienāks, viņam tas neliksies smiekliigi :D

ui ... notiek kkas nesmuks

ir lietas, kas nogurst, šoreiz es esmu šī lieta.
iespējas ir kads, kas brīnās, kadēļ es pēc viņa neilgojos.
iespējams tadēļ, ka man nav laika.
sodien piemēram ir ļoti skaista diena. es iziešu. man nav laika nekam citam...

nealgiiiiins, klausos les corte un pārzīmēju latvijas novadu karti... bez nealgiiiina es to pat neiedomātos darīt :D lalalalalaaaaaaa vairs nesāp puncis lalalaaaaaaaaaaa... un ārā sauliite spīžo, es gribu uz vasaras slakteri dakteri Faitlesus un born of osirisus dzirdēt. šodien ko kādam dikti īpašam drošvien ko uzrakstīšu. iedzeršu neanlgiinu un uzrakstiishu :D

izlēkājos pie Passion Pita (i've got your number)... ideāli.
aiz loga dziļ dziļas kupenas, bet man te karsts kā pie morīšiem.

šodien būs laba diena, par spīti vakardienas skaistās dienas saindēšanai.

es kodu mammai, mamma tētim, tētis mammai, mamma brālim, brālis visiem, visi beigās man... man kauns, tas bija tik nelabi :( un tad vēl rūdis nodarīja vājākam pāri tā ļoti. vakardiena- riebīgā diena. es netikai nespēju novērtēt to, kas man ir dots, bet arī nespēju to nosargāt :(

esmu nogurusi... naktii ne acu neaizveeru. nāk virsū mediju izraisītās baiļu lēkmes un tad vēl dzērāja jautājumi.
šodien tik daudz jaaizdara- jāpabeidz divas klusās- ar medu un tā indigo toņos.
filcēšana, belly dance, jāsakārto dzīvoklis priekš fotogrāfēšanas, it kā vēl jāstrādā, varbūt šodien biešu vietā burkānus?
lai vai kā diena jau pusē. labu vīnu sagribēju. noteikti balto.
ai neko vispār.
iešu gulēt

"man ir schizophrenia un, lai no tā tiktu vaļā, man no KĀDA būs jāatkratās, bet paliks labākais"...
šis kāds tagad ir izvēles priekšā turpināt būt par šo kādu (uzreiz tiek ieviesta sajūta, ka esi bijis saaugušais dvīnis un tev tiek otrs brālis ar varu nogriezts nost) vai jātnieku bez galvas (tāds pusmironis. savs tikai ķermenis)? hmmm

tā naudiņu aizņēmos
parādus nokārtoju
internetu šon salabos,
leduskapi cerams šomēnes salabos,
veļas mašīna sākusi grabēt (nesaprotu kapē)
algu nesaņemu jau otro mēnesi
bietes ēdu
tēju dzeru
saulīte spīžo
aiz loga +9
melnajā grāmatā gan netikšu jo
sarkanā grāmata maķenīt sāk spīdēt :D

aaaaaaaaa.... es 22otros sagaidīšu Āfrikaaaaaaaaaa.
man vienalga, kaut vai tā būtu Lietuva, galvenais, ka lidmašīna un visa ģimene :)

pie joda!!! man apkārt šeit ciemā tik daudz raganu.
un visas ir melnas :(
viena tikām atnāca, un aiz loga uzreiz godavārds sadrūma... migla savelkās.
ciest nevaru skaudīgās vientuļās lāsta tantes... gribas atpakaļ uz pilsētu!

parādās krāsas... lai arī marta sākums fiziski ir monohroms :)

mat mat ģeniālā idea http://turpini.tk/

Latvijā strādāt (ko nejaukt ar darīt) radošu darbu nozīmē sevi iznīcināt!
līdz ar raksturīgo stilistiku man pie tam brutāli atņēmuši bez robežu klejošanu, kompozicionālo uztveri un vispār labprātīgo gribu gleznot. nemāku pat vairs izbaudīt svaigu gaisu un meža smaržu - pat vēl trakāk! sāku ienīst savu jūrmalu- savu otro mammīti :( visur tikai matemāstikās attiectiecības un sasodīto diegabikšu pelēkās dizaina idejas. nafig viņiem dizaineri, ja to var izdarīt programmētājs.

es gribu strādāt mazā kaut vai gaumīgu lampu veikaliņā :} šokolādes bodītē vai antikvariātā, kaut vai staigāt apkārt dārzeņa kostīmā- POF
vairāk jau pēc dārzeņa neizskatīšos kā tagad. vismaz būs laika dzīvot.

emm. nu domāšanu ar galīgi nav atņēmuši- tik daudz varu izdomāt, ka esmu neapmierināta un tam jādara letāls gals! MAN? khmm... divas domas. pārējais, ko es daru ir programma...

esmu atguvusi tās dienas, kad ceriņiem ziedot braucām uz kāda kāzām... neatminos, bet atceros, kā ceriņu smarža sajaucās ar vairs nekur neatrodamu vecmammas dzintara smaržūdeni... viņa turpat blakus sēdēja, dzeltenā medus jaciņā, nedaudz iesārtojusi vaidziņus, ar cītīgi ķemmētiem viļņainajiem matiem... esmu ielikusi to dienu ziedošajā purpura maciņā. tās ir manas ilgi meklētās :)

esmu tik nekāda :( iešu gulēt...
jau kā nedēļu vienīgā vieta, kur dzīvoju pa īstam ir sapņi. lai vai kādi tie būtu.
peec tam seko nekāda diena ar nekādām stundām, minūtem; nekaadaam sarunām.
mans darbs - mans parazīts.

arī mana kaķenīte tagad sapņo. pēc kustībām izskatās, ka lok ūdeni. pienu nē! viņai negaršo.
un tagad skrien. iespējams piemājas dārziņā. viņa mīl ārpusi. turieni...

mums ir viena lieta kopīga- mēs abas neesam bijušas ārpusē pat ne uz sekundi jau no svētdienas.
viņai vienkārši saudzējamais režīms, bet man... vienkārši esmu tik nekāda.

snieg. tā silti.
esmu tik tālu prom no pilsētas.
marinējos jūrmalas gaisā.
pazūd pilsētnieka garša.
un tad vēl - ... man nemaz nepietrūkst ...

noguru
plāni izjuka
jaunus kaļot- noguru...ehhh

esmu zem piecām segām, kamēr manā istabā ienāk pavasarīgās saulītes atspīdums no pretējā loga. pašlaik īsto saules gaismu ķer tikai mana sarkanzilā virtuvīte. angīna vai kas tāds, bet darbs jau negaidīs. tomēr atrodu sev minūtes piecas, lai ieklausītos baložu dūdināšanā. liekas viņi arī priecājas par pasakaini skaisto dienu. nav nejausmas cik auksta vai silta. atveros vakar no sala deguns krita nost :) iedomājos, ka tur četrus stāvus zemāk- viss zaljo un smaržo. cilvēki iemīlas. dzīvības atmostas.... ir tik viegli te augšā to visu iedomāties.
lai vai kā pat ar visu savu nomocīto kaklu sanāca padzietāt "beep beep dziesmiņu" un "No ba lonsu du viu, nau da du ma', es ka tu kata autu, no va du imaža"... nezinu kā to pareizi pieraksta...esmu viena ... neviens mani nedzird... kā māku tā mauju :D aaaaaa šobrīd man patīk, šobrīd esmu laimīga :)

viss kārtībā... ar mat mat uz domu karstvīnu dzert... savādāk man jau likās ka ēdu dārzeņzupu bez dārzeņiem
aa un tad vēl viegli nopūšos... pašdegredācijai pielikts punkts. sāk mārītei atkal parādīties punktiņi.
                                                          
savādāk vai jākrīt depresījā, cik ļoti sāku zombēties. un tad vēl tā drosme jau kā pusgadu palikta zem akmeņa. vakar novēlu to nastu. sāku drosmi absorbēt no jauna.
lai vai kā, bet vēl joprojām šī neliekas īstā vieta lai izmestos kā zem vecmāmiņas ābelītes. te vienkārši nav īstā vieta.

hmmm... vakar atradu laiku un atļāvos pārtapt trakā tīneidžerā.
nu veinreiz gadā tak var "izkratīt" sakrātos štruntus.
un tad veel gadriiz divus kilo kkur pazaudēju
bet vispār pēc dabas esmu pārmierīga :D

tikåm saņēmu KARTIņU no skotijas apvāršņiem :) cik jauki šitā šon saNāCA :)