es nezinu, ko teikt.
te vienu brīdi manā rītdienas galvā pukst, klukst revolūcija stulba,
otru- baciļu iekarotais ķermeņa templis un karaļa galvas sāpes mani drudzīgi, drudzīgi ķengā
cittad, huh... vienkārši nogriezt ar šarpu nazi savu asinsiedzimto domāšanas taku un pieadīt savu ideālu.
slima.
visās debess pusēs.

spirited away ļoti skaistā veidā pipildināja manu saslimšanu.
man parasti riebj tā stadija, kad parādās norītas vilnas zeķu sajūta.
bet šodien ir savādāk.
un man ļoti palīdz mans mīļais lupatu kaķēns. tik ļoti šo mazulīti mīļoju.
tik pat kā īsts. pat teiktu, ka īstāks nekā īstais. ļoti spēcīgi dvēselīti viņā jūtu (: