pasaka, ne vakars!
pavasaris iesākās līdz ar trakā kaimiņa pierimšanu. trakais šon bangoja kā okeāns orkāna aplaimots.
bet pēc tam tik skaisti!!!

atceros, šon aizskrēju līdz Vecrīgai... Torņa ielā mani ieskāva neiedomājami skaists tinamās tabaciņas oreols...mmmm
atceros, ka ļoti gribas manu mežu... ar zanīti sēdēt zem nokaltušās ābeles pļavas vidū un slepus ievilkt pa dūmam. nu mazliet jau nava par skādi- tā pārīti pa visu gadu.

pabeidzu kravāšanos, kaut gan vēl pases jānokopierē.
tak pirms trim stundām uzzināju, ka ir pirmdiena, nevis diena pirms tās.

ai, zini, braukt prom tik ļoti negribas :( atstāt skaistumu Latvijā... huh

un ui, man atkal divi atzīstas tajās jūtās interesantajās :D mans manējais drīz pa durvīm ienāks, viņam tas neliksies smiekliigi :D