esmu zem piecām segām, kamēr manā istabā ienāk pavasarīgās saulītes atspīdums no pretējā loga. pašlaik īsto saules gaismu ķer tikai mana sarkanzilā virtuvīte. angīna vai kas tāds, bet darbs jau negaidīs. tomēr atrodu sev minūtes piecas, lai ieklausītos baložu dūdināšanā. liekas viņi arī priecājas par pasakaini skaisto dienu. nav nejausmas cik auksta vai silta. atveros vakar no sala deguns krita nost :) iedomājos, ka tur četrus stāvus zemāk- viss zaljo un smaržo. cilvēki iemīlas. dzīvības atmostas.... ir tik viegli te augšā to visu iedomāties.
lai vai kā pat ar visu savu nomocīto kaklu sanāca padzietāt "beep beep dziesmiņu" un "No ba lonsu du viu, nau da du ma', es ka tu kata autu, no va du imaža"... nezinu kā to pareizi pieraksta...esmu viena ... neviens mani nedzird... kā māku tā mauju :D aaaaaa šobrīd man patīk, šobrīd esmu laimīga :)