The Red Lie

Tue, 29 Apr 2014 03:38:59 GMT

Pirms pusotras nedēļas aizsākas projekts un attiecīgi manas apmācības. Biju pārsteigts, ka momentā pārējā grupa man metās virsū ar jautājumiem par paveicamo. Nedaudz neērti, jo šis laiks bija, lai tiktu apmācīta nevis uzņemtos lielo atbildību. Tomēr, no saņemtajiem jautājumiem, esmu atklājusies savas „aklās” zonas un zinu pie kā jāpiestrādā nākošos mēnešus.
Projekta laikā esam darbojušies bez brīvdienām. Vakar atnākot mājās, gandrīz uz kājām neturējos. Tomēr šodien pēdējā diena un viss nudien liekas diezgan cerīgi. Tagad.

Wed, 26 Mar 2014 05:01:00 GMT

Vēlējos atzīmēties, ka ar vien esmu šeit un aktīvi lasu savu tuvāko ierakstus  Bet, lai veidotu ierakstus pašai, laiks gan ir izzudis. Īsti nesūdzos, tomēr dažkārt pietrūkst Me-time.

Darbā strauji tuvojas laiks, kad tiks uzsāktas manas apmācības jaunajam izaicinājumam. Līdz šim esmu piedalījusies dažādās pārrunās un pildījusies psiholoģiskos testus. Vakar ar mani sazinājās Somu ofiss, lai pārrunātu testa rezultātus: kā izrādās, pēc testa rezultātiem būšu demokrātisks līderis, kuram kolēģi labprāt sekos. Tieši tas, kas vajadzīgs!! :]

Mon, 17 Feb 2014 15:35:14 GMT

Nedēļu pavadīšu kā uz adatām.... un ja viss beigsies slikti, tad uzskatīšu, ka profesionāli nekam nederu. :/
Bet visādi citādi, dzīve pārmaiņas pēc liekas mazāk "sūdīga" kā agrāk. ^^

Thu, 02 Jan 2014 18:00:58 GMT

Vēl tikai mazliet un atvados no domāšanas ar skaidru, sirdi nepiecūkotu prātu. Un tomēr, tas mazliet kā netiek pārvarēts, tā netiek. Un bailes prātu atbrīvo no cukurainām glupībām. un tomēr, ļoti gribētos... Bet tikai pacietību! Vēl jau nemaz nav pareizais laiks.

Tue, 31 Dec 2013 08:26:00 GMT

Lode izšaujas. Gluži kā līdz sekundes simtdaļās palēlinātā video uzņēmumā, apzinies katru šūnu, ko tā savā ceļā rauj. Agonija turpinās, šāviena troksnis nav patvēris atvieglojumu.

Mon, 30 Dec 2013 08:36:27 GMT

krievu rulete: revolveris notēmēts pakausī un gaidi, kad atskanēs šāviena apdullinošais troksnis. Šāda sajūta nepamet jau kopš brīža, kad izkāpu no gultas.

Sat, 21 Dec 2013 21:31:41 GMT

Pirms kāda laika, man lika novērtēt simpātijas pret viņu 10 baļļu sistēmā. Pateicu 8, lai gan domāju par 7. Nevēlējos atzīt, ka nemaz tik ļoti viņš man nepatīk. Tomēr šodien, savas simpatijas novērtētu ar 9, būtu pat vairāk, ja pati neaizlaiztos. Bet ko tur lieki, jo augstāk kāpj šis skaitlis, jo zemāk un zemāk atrodas mans pašvērtējums. un tad, kad zūd drošība par sevi = es bēgu.

Sun, 08 Dec 2013 18:38:29 GMT

es to noteikti uzskatīšu par mūsu pirmo randiņu.
:D :D :D
ar vien esmu smieklīga

Fri, 06 Dec 2013 21:09:23 GMT

Kaut stāvi uz galvas un apkārt dārd salūts, bet tu ar vien esi nemanāms.

Sun, 13 Oct 2013 08:06:13 GMT

Cik liela iespēja, ka izsauktais taksists dzīvo Tev blakus kāpņutelpā? Kārtējo reizi pasaule, Latvija, Rīga liek atgādināt par saviem miniatūrajiem apmēriem. Bet ar šo vēlējos atklāt īsu rezumē par izdevušos ballīti. Savukārt ballīte man lika atminēties cik patiesi feini ir atrasties šai dzīves posmā ar šiem cilvēkiem, kas izvēlējušies būt man līdzās.

Fri, 20 Sep 2013 15:58:24 GMT

noskatijos World war z. nu man patikā, jā, jo īpaši Muse <3

Thu, 19 Sep 2013 18:59:58 GMT

Tikko es sāku iebraukt lietuviešu valodā, tā rīt jau pienākusi pēdējā diena. Nečīkstu, tiešām priecājos, ka atgriezīšos mājās un varēšu runāt daudz latviski. Bet viennozīmīgi, šis projekts bija patīkama pieredze. :]

Mon, 16 Sep 2013 17:07:10 GMT

es Radisonā, ādas šortiņos, zābakos, ar maksimas maisiņu stāvu un gaidu liftu, un protams apkārt, kādi 30 vīrieši uzvalkos no kkādas konforences atgriežas.:D Tik muļķīgi. Bet vēl muļķīgāk ar viņiem vienā lifta kabinītē spiesties un izkāpt biznesklases stāvā. :D

Mon, 09 Sep 2013 03:56:37 GMT

Vakar pārbraucot no kāzām, domāju – nedaudz nosnaudīšos, lai gan zemapziņā nojautu ar ko šī snaušana varētu beigties. Rezultātā nogulēju 13h un pamodos līdz ar modinātāju. Lai gan patiesībā vajadzētu sakārtot dzīvokli un kravāt koferi. Ka ne kā rīt dodos divu nedēļu komandējumā. Oh well. Šovakar acīmredzami būs daudz, daudz darbiņu.

Wed, 14 Aug 2013 03:53:12 GMT

Esmu saaukstējusies. Šķaudu bez būtiskām un vērā ņemamām pauzēm. Pats smieklīgākais, vakar šādā šķavu stāvoklī gāju izraut savu otro gudrības zobiņu. Sarunāju ar ārstu, ka šķaudīšanas gadījumā pacelšu roku. Par laimi, roku tā arī nenācās pacelt. Tiešām feins zobārsts ir gadījies.

Fri, 26 Jul 2013 21:02:45 GMT

5dienas nakts: atrodos guļamistabā, gultā, caurspīdīgajā šifona naktsveļā un graužu ķiploku grauzdiņus. Traki.

Mon, 22 Jul 2013 18:35:12 GMT

Izturēt nevaru cik ātri mēdzu samīlēties svešiniekos!! Vēlētos būt nedaudz vairāk līdzīga tēraudam un cauri izlaist tikai vērtīgākos. But no! Bet labi, jāsagaida vien vizīte pie zobu daktera un šī (nu dien stulbā un absolūti liekā, nepiemērota) aizraušanās pāries! svaigā klaba ierakstā lasīju – Cilvēki pāriet. Nav īsta iemesla neticēt.

Mon, 15 Jul 2013 18:47:30 GMT

Patīk, kad lietas nokārtojas.

Thu, 11 Jul 2013 16:06:14 GMT

Zobārsts pārciests. Pacietīgi izrāva vienu no gudrības zobiem. Pēc divām nedēļām sekos nākošais.

Jūtu, kā anestēzija lēnām pamet vaigu, vietā laižot sāpes.

Mon, 01 Jul 2013 08:42:45 GMT

Buža zvans zobārstam:
„Labdien, es vēlētos pierakstīties pie zobārsta!”
„Pie kāda?”
„Pie pacietīga!”

Sun, 30 Jun 2013 12:12:28 GMT

Iebraucu dziļo lauku krievu sētā, kur pilnā rīklē kliedz izbijusī kolhoza slaucēja: „Pušok! Job Tvaju Matj! Kto neslušajet!” Ilgi par to vēl smējāmies.

Bet vsp, man pēdējā laikā, neveiksme min uz papēžiem: Mašīnai ātrumkārba beigta, pēc Jāņu traumējošajiem momentiem batutā, esmu sasitusi cauro zobu un šis tagad regulāri par sevi atgādina (rīt pierakstos pie zobārsta), izlaidumu kleita jānes uz remontu, šodien pazaudēju austiņu uzgali :[ Īsāk sakot, Jūlijā maciņš putīs. Labi vsm, ka zobārstam pusi segs apdrošinātāji.

Fri, 28 Jun 2013 05:45:03 GMT

Šodien izlaiduma diena. Uzvilkšu HP mantiju un saņemšu savu maģistra grādu. Izglītības ziņā skaitos diezgan kruta, bet morāli to nespēju novērtēt. Atklāti sakot, pēdējā laikā piemeklē sajūta, ka jāmērķē augstāk. Īsti nezinu kā. Bet to jau vienmēr var izdomāt, ne tā?

Wed, 29 May 2013 18:01:47 GMT

Tagad, kad maģistrs ir noslēdzies, tik dīvaini. Skatos uz savu darbu un atzīmi, un piepeši pārņem neierasts pacilājums. Ar bakalauru tā nebija. Ar bakalauru bija drīzāk pofig (?). Varbūt tāpēc, ka piepeši esmu atbrīvota no mācībām, kas līdz galam mani nesaista... Varbūt tāpēc, ka galvā atkārtojas - beidzot es varēšu darīt (mācīties) to, ko es patiešām vēlos. Zinu, nebūs viegli, bet līdz šim jau nav bijis savādāk. :)

p.s. Tā pat, kopš vakardienas priecājos par 6. tramvaju, kas tagad aizved līdz Juglai. Lai gan smieklīgi, vakarā braucot no centra, izlīstot līdz ādai, piestāj 3., vecais tramvajs. Pirmo reizi, kad varētu ar jauno aizbraukt līdz pat mājām un še Tev... nekā. Jāgrabinās vecajā, gluži kā agrāk uz Imantu. Neliegšos, tos par pamatu vakardienas nostaļģijai.

Wed, 29 May 2013 03:51:19 GMT

paldies visiem par labajām domām, noteikti palīdzēja. Ieguvu 9 :)

Mon, 27 May 2013 16:07:16 GMT

Tātad rīt maģistra darba aizstāvēšanu. Sāku uztraukties. Sirds sitās straujāk. Dūšu šķebina. Sāku apsvērt iespēju, ka mans darbs ir galīgi garām un vsp es ne ko nesaprotu. :/ Un kurš man lika pierakstīties pirmajai. Nu kurš?