Rīt ir otrs eksāmens. Visu dienu esmu mācījusies ar pārtraukumiem brokastu, pusdienu un, tagad, vakariņu laikā. Nezinu vai pārmācīšanās dēļ vai varbūt Futuramas 5. sezonas „krutuma” dēļ, bet esmu raudājusi jau divu sēriju ietvaros. Varbūt jāizmēra temperatūra, jo ne tas vien ir slimi, stāvot pie aizsnigušā virtuves loga nespēju beigt prātot, kur pazuduši pretējās mājas kaimiņi – tie jaukie cilvēki, kas tikai nesen mūsu dēļ iegādājās aizkarus. Bez viņiem virtuve liekas vientuļa.

Visā visumā jūtos labi, bet tā pavisam noteikti nevajadzētu būt. Rītdiena solās būt gatavais murgs.

Kā jau katras sesijas laikā rodas jautājums – kāpēc es nemācījos visu gadu?