Šodien ar Dacīti gājām uz kino. Gājām uz filmu „Likteņa lauzēji!”, tā domājām līdz pat ieiešanai zālē. Nezinu vai krāsaino zaķīšu un nikno cāļu vaina, vai kasiere ko sajauca, bet beigās nonācām filmā „Kauja Losandželosā” vai nu - kā to filmu tur sauca. Zālē cilvēku skaits skaitāms uz divām rokām. Un mēs nelabojami smejošas par filmas sākuma titriem – te Tev nu bija mīlas stāsts!! Bet visā visumā, filma aizrāva. Varbūt pat bijām apmierinātas. Iznācām no kino un kā varones palīdzējām kādai sievietei savākt mantas, kas izbirušas pār trotuāru. Iedevu viņai arī savas firmas maisiņu. (oh, yes, i can be nice)

Vēl pirms filmas satiku kādu puiku. Jā, puiku. Viņam ir 17 [!!!!]. Bet viņš ir tik nenormāli mīlīgs. Eh, būtu es jaunāka vai viņš vecāks. Nē, es jaunāka, vecums viņu tikai sabojās.