Es varētu lasīt, lasīt un lasīt... Bet ko teiks rīt mans spoguļattēls, kad acis būs šaurākas kā mēness sirpis aiz piebriedušajiem mākoņiem? Esmu noburta, apburta, līdz sirds dziļumiem aizskarta. Un tomēr došos gulēt ar domu par Krēslu, ar domu par Vāciju.
Vēl tikai viena īsta diena.