Buziits ar vien nezaudē savu tizluma pakāpi. Ieveļos liftā aiz kāda visnotaļ simpātiska puiša un apzinīgi nospiežu 9. stāva pogu. Protams, pirms tam puisis bija savā labā izvēlējies, ja nemaldos 6. stāvu. Kopīgā pacelšanās drīz vien noved pie lifta apstāšanās. Loģiski būtu, ja pirmais stāvs būtu bijis 6 un es paliktu sveikā, bet nē. Puisis izkāpj, bet es jau atkal spiežu pa devīto pogu, kad viņš bāž roku durvīs un saka - šis jau 9. Nu c’mon kā es, nedaudz krāsota blondīne varēju zināt, ka vecie lifti darbojas pēc principa – ko pēdējo nospied, tur arī brauc. Īsāk sakot, es izgāzos un sev līdzi gāzu jauno kaimiņu.