Sēžu pieturā un gaidu 21 autobusu, kad pienāk 42 gadus vecs bezpajumtnieks un lūdz naudu maizei. Vīrietis manāmi ierēbis un nelabi smakojošs. Lai nu kā, atbildēju, ka esmu tikai studente un pati knapi velku galus. Tas ne kas, ka tikko no skaistumkopšanas salona. Lai nu kā, vīrietis noticēdams man, deva savu maizi, teju savu sirdi un netīkamo sabiedrību. Bet ne tur tas āķis – esmu pārlieku augstu uzstūmusi savu degunu. Mākoņus bīdīt ir jauki, bet ja tā turpināšu šādā stilā, ne cik tālu netikšu.