Vakardienas rītā, eju brokastīs un strādā nedaudz ierudais puisis. Puisis ierauga mani un teju vai acīs lasu: „Nē, nejau viņa!” Tad pasaka izmocītu Labrīt, protams atbildu, paeju garām. Ja būtu man labāka dzirde, noteikti saklausītu atvieglotu nopūtu, ka esmu pagājusi garām.

Vakar ar manu skolnieci, aizbraucām uz lielāko Viļņas tirdzniecības centru. Akrapole. Milzīgs centrs ar ledus placi vidū. Tai brīdī tur mazie hokejisti trenējās spēlei.

Braucu lejā ar liftu, atveras durvis uz pretim mans recepsijas zēns. :] Viņš nu dien manu dzīvi Radissonā padara vēl jaukāku. Be ilgas pēc mājām pat viņš nespēj izdzēst.