Vakar izgājām nosvinēt Evitas 24 dzimšanas dienu. Sintija netika. Patiesībā esmu tik ļoti pieradusi izklaidēties tikai ar viņu, ka sākotnēji nespēju sev atrast īsto soli deju vietā. Bet tad vēlāk, pēc vairākiem dzērieniem un nojausmas, ka dzīve izmaina cilvēkus līdzās, atbrīvojos un vienā mirklī piedzīvoju Vecrīgas nakti. Oh, jā, tagad manā telefonā ir par vienu angliski runājošu kontaktu vairāk. Un tā vienmēr. Vai tiešām Latviešiem ir tik ļoti grūti apsteigt pārējos? Jaunais kontakts, līdzīgi kā Karls, kuram, starp citu, vakar bija arī ballīte, ir apmeties uz ilgāku laiku LV. Karlam, iespējams, tā ir visa atlikusī dzīve, kamēr šim ~3 gadi. Ai nu nepatīk man iepazīties ar ne tautiešiem, stereotipiskā domāšana mani bloķē. Un tad ir otra puse, man tik ļoti patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Un šeit mana dzīvīte nonāk pretrunā un rodas šādas situācijas. Oh, well! Lai nu kā, rīt atkal uz LT (bet tas tā, ārpus tēmas, bet par atzīme nākotnes sev, kas šo visu lasīs).

Šeit sēžu un pārlasu oktobra mēneša ierakstus no 2008-2011 gadam. Un tad es izlasu ko rakstu arī šodien. Un tas es domāju, cik forši būtu izlasīt to ko es rakstīšu nākošgad un citu gadu nākotnē. Man nevajadzētu daudz, tik pat neizprotamus ierakstus kādi ir tagad un tad es varētu domāt, likt puzles gabaliņus kopā, kā līdz kaut kam tādam esmu nokļuvusi. Bet varbūt pārlieki daudz seriālus skatos, kuros parāda nākotni un tikai tad ceļu kā pie tādas dzīve aizvedusi. Un tomēr, interesanti!