Jaunie zābaki, mani vnk nogalinās. Pirmā diena un papēdīši beigti. Oh, well. Rīt atgriezīšos pie vecajiem. Ja vēl vismaz nebutu simts reizes jāstaigā uz recepsiju, tad ta nieks, bet magnētiskā atslēga man te bojājas tik pat bieži cik... es pat nezinu, dzeru ūdeni dienā? Tur strādājošai puisis jau pat neprasa numuriņa ciparu un vārdu, tik smagi nopūšas un nāk man līdz. Noteikti domā, ka vēlos viņu ievilināt savā istabiņā.bet tas tā, no dzīves ironiskā humora.