drausmigi. tas laikam visprecīzāk raksturo pēdējās divas dienas. jau atkal ar mašīnu paliku īsi aiz Rīgas. šoreiz vien neglāba no garlaicības sarunas jo arī telefons lādējās ārā. brāli ierosināja pirkt jaunu mašīnu. nezinu.
Un tam vēl papildus informācija ko saņēmu pēdējās stundās.... Nu bet vsm tagad es zinu, ka man nav vienalga kā visu laiku apgalvoju, tagad esmu pat ļoti, ļoti dusmīga un aizskarta. emocijas bango, kad vajadzētu ieturēt mieru pirms projekta. grrr...

cik ir pagājis kopš pēdējā ieraksta?
nu dien labāk nav ne par matu palicis, tikai krietni vien sliktāk. tāda sajūta it kā pilnīgi, pilnīgi visi šodien ir izlēmuši manī ietriekt kādu asu priekšmetu. kā lai paliek pozitīvs? jā, zinu, pēdējā laikā man ir paveicies profesionālajā līmenī, bet tas kas notiek tagad emocionālajā... sasodīts. es pat smejos caur asarām. liktenis nu dien ir ironisks.

Good Luck Chuck - scenārijs no manas dzīves. šķiet ka visi kas man kļūst +/- svarīgi ātri vien atrod savus īstos dzīves partnerus. tā kā ja esat vientuļi un vēlaties šo stāvokli labot... :D Nu dien, tas ir traģiski.