Noņēma saulesbrilles no deguna, lai ticība izskatītos košāka. Lai gan ārpus Soho viss palika pelēks un tumsa, ko nesa brilles, lika domāt, ka tā nakts, kas nozagusi krāsas, pelēcīgs mijkrēslis, kas nelaikā mīlējis rītu.
Zilās acis - košas, dzīves pilnas, sarāvās šauros sirpīšos, centās ieurbties dziļāk miesā un paslēpties no pelēkās gaismas, kas spiedās no griestiem. Šis vairs nebija romāns, kur tumsa iemīlas rītā. Šis bija pelēks rīts, kurš nepazīst tumsu.