Pirmo reizi mūžā Loopam Enijas sabiedrībā bija grūti. Vēlējās pateikt tik daudz, attaisnot katru vārdu, kas kā pletnes cirtieni nāk no viņas lūpām. Viņš cieta klusējot. Turpināja atbrīvot ķermeni no apģērba. Pa vienai pogai, ar vien zemāk. Un kad tika līdz pēdējai, Enija bija prom. Palika tikai viņas vārdi. Tie vēl ilgi peldēja gaisā, bez kautrīgi uzbrukdami pletnes plosītajai ādai. Krekls noslīdēja uz grīdas.