Es pieņēmu lēmumu. Nezinu cik pareizu. Katru reizi kad par to domāju, vēlos raudāt. Bet varbūt vienreiz izraudāties, paskumt un sākt jaunu gadu no jaunas lapas? Varbūt pat jaunas grāmatas, jaunā grāmatu plauktā?

Un tad kad atgriezīsies manā dzīvē, pateikt visu. To, kas sakrājies, to ko jūtu. To lieko cīņu, kad vēlos uzrunāt, piezvanīt vai aizrakstīt kādu virtuālu zīmīti. Nevaru ļaut savai patikai pāraugt par ko vairāk un ciest bailes pazaudēt. Nevaru visu laiku vilties un nesagaidīt par to atvainošanos.

Bet ja kļūdos? ir laiks pārdomāt.

Gribu piedzerties. Ļaunākais – kopā ar viņu.