Baidos – šodien veiksme neturēsies pie rokas. Rīta cēlienā vannas istabas telpās, pamanījos samīt nelaimes gadījumu. Slidena vannas virsma, līdzsvara zudums un es krītu, līdzi noraudama aizkariņus un visu, kas atrodas uz spoguļa plauktiņa (tai skaitā, manas lēcas). Krītot spēju nodomāt: Un tagad es pārsitīšu galvu, bet mājās ne viena nav!

Galvu nepārsitu, bet cieta mans vaigu kauls un gūžas kauls. Ja es būtu 80gadīga kundzīte, noteikti nokļūtu slimnīcā ar lūzumiem un jau iepriekš parakstītu nāves spriedumu. Bet es turos, vien seja lēnam apjauš nodarījumu un nokavētās sāpes.

Papildus fiziskajām traumām, nācās uzmeklēt pa grīdu izsvaidītās lēcas. Mācība sev – aiztaisīt tās ciešāk!!

Un tas ir tikai rīts.