Man likās, ka ar mani nav viegli. Ir grūti ielīst manā galvā un saprast, kurā virzienā nokrist, kurā darbojas gravitācija. Bet ar viņu ir grūtāk. Viņa galva ir noslēgta, viņš nekad nedod zināt, kur kavējas domas un kas nomoka. Es pat nezinu, kur šai visā ir mana loma un vai tā ir svarīgāka par fona dekoriem.
Kristīne apgalvo, ka man vajadzētu padomāt par rezerves plānu. Bet šai gadījumā, nevēlos novilkt drošības tīklu, negribu pat pieļaut iespēju, ka varētu krist. Gribu ticēt - viņš neļaus.