Šodien bija jauki. Bija vieglāk kā spēju iedomāties. Varbūt esmu mainījusies vairāk, kā pati spēju saskatīt? Bet mēs vienkārši sēdējām viens otram blakus un runājām. Jeb precīzāk, runāja viņš. Tas tomēr bija viņa stāsts. Bet es, bez satraukuma, bez iespējas aizrīties, ik brīdi iestarpināju kādu frāzi vai uzdevu sev interesējošu jautājumu. Ar vien viņa burvība nav zudusi. Viņš ir skaists un viņa balss veldzē kaltēto dvēseli. Bet tā vairs nav vienpersoniska maģija, kas apreibina skaidrību.