Skatos uz Tevi un domāju – kāda esmu muļķe, atļāvu ielīst sirdī un sadēt tos mazos sapnīšus, kas tagad nepiepildīti grauž. Nekad neesmu ne vienam ļāvusi ielīst sevī, ne tā. Vienmēr sirds kāja droši spiežas bremzēs, bet tavā gadījumā, viss jau no sākuma bija savādāks. Un tagad man ir žēl šīs muļķības. Jā, tā ir muļķība. Ik viss, kas liek straujāk elpai rauties ir muļķība. Es vēlētos kliegt, izplēst matus no galvas un sāpi pārvērst.
Un paldies Kiki, tu paliki ar mani un smiekliem ļāva dzesēt sarasojušas acis. Šodien es atcerējos kāpēc mēs esam viena otrai. Tikai tu zini kā pilieni pār vaigiem kliedz un tikai tu zini kā tos pārvērst smieklos. Tu esi īsta draudzene.

Jūtos tukša.