Apkārt viss mainās. Tie ir sīkumi, kas sagroza pasauli līdz nepazīšanai. Nevarētu teikt, ka netīkami sīkumi un netīkami sagrozīt pasaules seja. Bet savādi, tā apstāties, vien mirkli visu uzlūkot no malas, pat sevi. Un Tu redzi, kā griezies līdzi šiem sīkumiem. Un pārmaiņas tik lielas, lai cilvēki Tavu dabu nepazītu. Noturētu par iereibušu vai pārlieki... Nē. Tikai iereibušu.

Pārmaiņas izmainījušas mērķus un to atrāšanos. Nezinu vairs kur eju, nezinu pie kā, nezinu vai stingra turēšanās pie „mirušajiem” ir pareizais. Es varu sapūt līdz ar tiem. Miesā var ieaugt kāpuri un trūds ievilkt zemes dzīslās.