Un tad, kad pienāca nakts otrā stunda, Pelnrušķīte devās pie miera. Pēc septiņām garām darba dienām, pēc mājās uzkopšanas, pēc naksnīgu vakariņu pagatavošanas, viņa gulēja tumšajā telpā un vērās griestos. Jau šodien, bez visām fejām un svešiem brīnumiem, viņa dosies uz „balli”. Nemeklēs princi, būs pietiekoši gudra, lai nepazaudētu ne vienu no savām kurpītēm un saglabātu brīvību.

Agrā rīta stundā Pelnrušķīte devās sasteigt pēdējos darbus un tad... Tad lai vējš stiepj savas rokas caur atvērto mašīnas logu un spēlējas. Tai nav žēl. Nekad nav bijis. Nebūs. Azartiski asins krāsas nagus cirtīs stūres ratā, dziedās līdzi katrai dziesmai, kas atskanēs radio, pat ja pirmo reizi ausij baudīta un tad smiesies. Kopā ar savu pavadoni vai viena pati. Nē kopā. Viņas abas smiesies kopā.