Tikko uzrakstīju vēstuli mammai. Pirms katra ceļojuma, kurā viņa dodas bez manis, es saņemu līdzīgi vēstuli no viņas. Parasti tās lasot, es slīkstu asarās un aizgūst nemieru pakrūtē. Tagad, kad pašai bija jāraksta, es aizgāju tādās galējībās, it kā grasītos pār lampas malu pārmest virvi un tajā iekārt pašas galvu. Un tā kā ar vien esmu šādās noskaņās (ne tājās, lai pakārtos), tad vēlos jums visiem pateikt, kamēr vēl ir tāda iespēja – You rock! Katrs no jums ir man sniedzis lielāku vai mazāku atdevi dzīvot priekam. Un Jūs ziniet, parasti es esmu ļoti dzīvot-priecīga un tur paldies aiziet pie jums. Have a (hug)!