Vēl tikai piecas dienas un es pirmo reizi pacelšos metāliskos spārnos. Iespiedīšu savu augumu mīkstā sēdeklī un lūgšos pēc lidojumam labvēlīga laika. Man ir nedaudz bail. Bet vai gan bailes spēj nomākt to prieku kas gaida mani Frankfurtē? Es satikšu savu vācieti, pacelšos pirkstgalos un apvīšu rokas ap viņa kalsno augumu un izlikšos par labu draugu. Lai gan es nemaz nevēlos būt draugs... Vēlētos pārcukurotu romānu, kurā trīs dienās viņa pasaule grieztos tikai ap mani. Bet viss, ko paspēju izsapņot, tas nekad nepiepildās un šī reize nebūs savādāka. Bet būs tomēr labi, jo es izlikšos par draugu.