Īkšķis pārslīdēja pār kreiso lūpu kaktiņu. Zaglīgs acu skatiens aizskrēja krēslainā gaiteņa virzienā, kamēr mugura tēvišķi sargāja tikko aizvērtās zēnu tualetes durvis. Ne viens nedrīkstēja redzēt, kamēr vien pie „rokas” nepieķerts, tikmēr nevainīgs un ļaunu mēļu nevietā zaimots. -Kaut es varētu ar to nenodarboties, bet es negribu! Smaids salauza svešas mēles glāstītās lūpas. Atguvis drošību par netīrajiem tualetes noslēpumiem, Sems par signālu iespēra durvīm un devās pretim blāvajai sveču dejai kāpnēs. Šeit viņa darbs bija paveikts, par septiņām monētām viņš bija gatavs ne tikai „noslaukt” bet pat norīt, apēst un izlaizīt.