Šodien aizritēja mana pirmā darba diena. Lai gan, kas tā par darba dienu, ja lielāko tiesu pavadīju mācoties un pļāpājot ar jaunajām darba kolēģēm. Pagaidām ir aizdomas, ka esmu mijusi ceļu ar veiksmi, jo viss iet kā pa diedziņu. ^___^

Jā, brīvais laiks man tagad praktiski nebūs, bet es nesūdzos, tāpat lielāko tiesu to aizpildīju ar mazsvarīgām lietām, piemēram, LS. Varbūt šis ir īstais brīdis no tā visa aiziet? Uz neatgriešanos. Ne ko nemācēšu vēl teikt, mani lēmumi ir tik pat mainīgi kā garastāvokļa fāzes. Šodien dūdoju vienu, bet rīt jau pilnīgi ko citu.