Pēdējās dienas esmu piedzīvojusi savu pirmo pastaigu īsajās rociņās, pirmos tauriņus, pirmo reizi [šai sezonā] A-salā un visu pārējo, kas padara pavasari tik vienreizēji neatkārtojamu. Ar vien esmu apdullusi kā pirmie vardulēni uz siltajiem ceļiem. Jācer, ka mani nenobrauks kāds nepārgalvīgs šofernieks un turpināšu baudīt šo jauko pavasara skurbuli.

Viņam bija jāturpina mētāties vējā kā norautai koka lapai, kas savu īsto māju atradīs devītajā pēdā zem zemes. Un lai cilvēki domā ko grib, viņš dzīvoja tikai sev un tai sievietei, kas mātes vārda vietā lūdzās izmantot vārdu Žizele. Un drīz viņš būs pie gaišmates krūtīm, atkal kā mazs bērns, kura pienu ir izdzēris kāds perverss naudas maiss.