Viņas melnā mežģīņu apakšveļa smaržoja pēc vakarnakts silto dūmu segas. No mutes cēlās nepatīkams smārds un pazudusī zeķe bija pats mazākais, ko viņa iepriekšējā naktī bija zaudējusi. Viņa nespēja pakustināt kājas. Viņa nespēja piecelties, nejuta pirkstu galus, nejuta ne ko citu, kas allaž bija liecinājis par dzīvību. Viņa neelpoja, vien tupi vērās dzelzs kastes metāliskajā spīdumā un centās atminēties, kas... Centās atminēties jeb ko vairāk par to, kas bija noticis pirms blāvā acu skatiena nofokusēšanas uz metālisko spīdumu.

Viņa bija pazudusi.