Man acīs vairs nelien nelietīgās brūno matu cirtas. Nē! Nu tās ir patīkami gaišas. Grauž jau tik pat nelabi, bet vismaz redzēt cauri ir vieglāk. Varbūt pat varēšu braukt pa ceļu, nebaidoties par gājēju drošību.

Dzīve ar vien gada beigās ir depresīva, bet skaista.

Rīt dzeršu šampanieti un kā muļķe vēlēšos to pašu ko pagājušogad. Bet solījos taču to nedarīt. Esmu vāja.