Dilemma. Esmu starp diviem spēkiem, kas rauj mani uz pusēm.
Manam brālim ir mīļākā.
Mana brāļa sieva to zina.
Mans brālis ir kā apsēsts tīnis, samīlējies līdz ausīm.
Viņa sieva iet prom.
Viņam nesāp.
Viņai sāp.
Viņš izklaidējas.
Viņa raud.
Bet kur šai situācijā rast vietu man? Vienmēr esmu bijusi pret vīriešiem, kas krāpj, bet ko tad, ja šis vīrietis, ģimenes tēvs ir tavs miesīgs brālis? Ko tad, ja neesi viņu redzējusi laimīgāku, kā tagad? Ko tad, ja tas runā pretim taviem principiem?

Tikai vienu varu secināt, precēties jaunībā ir pats stulbākais, ko var izdarīt.