Ziniet kā filmās steriotipiski iemāca situāciju, ka klients allaž izkrata bārmenim sirdi? Un Tev tas tik ļoti pašsaprotami pat, ja dzīvē nekad neesi to darījis un ne viens cits, vismaz cik Tev manīts, ar šādu lietu arī neaizraujas, ka tad, kad bārmenis aiz letes sāk pārrunāt savas nedienas, tu pieķer sevi pie domas – sasodīts vecīt, nemaini lomas! Tieši šāda dzīves dīvainība(?) piemeklēja mūs vakar. Mierīgi sēžam aiz bāra letes, ne par ko nerunājam, kad uzrunā bārmenis un pār mums izlej sevis sakrāto žulti. Bija tā dīvaini... Aptuveni, smaidi un gaidi, lai viņš ātrāk, ja ne aiziet, tad vismaz nomaina sarunas tēmu.