Dažkārt mani piemeklē sajūta, ka uz šī pasaules dzīvoju pirmo dienu. (nu jau otro, ja par atskaites brīdi ņem vakardienu) Es zinu tik maz. Tik maz lietu dzīvē ir paveikts. It kā es dzīvoju tikko jau 25 gadus, bet, piemēram, tikai vakar pirmo reizi biju Paladiumā. Īsti nezinu kā pareizi ir jāvāra kartupeļi (kā izrādās).
It kā manā ķermenī ieslēgta dvēselīte ar svaigu rūpnīcas marķējumu. Tā sajūsminās par katru jaunumu, ko sadūšojos piedzīvot. Pašlaik, piemēram, mani ļoti satrauc sestdiena... Kā nu tas būs, būt vietā kas jau tagad izkrāso manus vaigus.

Lai nu kā, man nu dien ir paveicies ar draugiem, kas palīdz man atklāt pasauli katru dienu no jauna. Un šonedēļ lielu lomu spēlē Edzis. thank u my friend!

p.s. vakar braši turējos pretim kārdinājumam pret atspirdzinošu dzērienu. only one day to go! nav jau tā, ka esmu atkarīga... bet kad kaut ko nevar, tik ļoti to kaut ko gribas.... :D