Klusums... par neiedomājamo atklātību...

buzene @ 14:08: ir tāda nedaudz nepabeigta sajūta. kaut kas pietrūkst! tūlīt sāksies dziļais rudens... man no tā jāuzmanās. filmu tulkošana šodien beigsies, un atkal būs palicis tikai garlaicīgais ikdienas darbs un vienmuļās lekcijas - pat žēl maksāt par tām naudu... nespēju tās izjust...
kas vēl? esmu ielīdusi vienā iepazīšanās portālā! šodien sāka palikt interesanti! čats arī beidzot sāk ieinteresēt! anonīmā koķetērija tomēr ir gana patīkama!
vakar ejot vēlu uz mājām, ļoti nobijos no savas ēnas... tā lēnām slīdēja man līdz un sekundi nodomāju, ka tā nav mana ēna! ļoti baisi! es vairāk nevēlos, lai kāds mani pārsteidz. joprojām mani nomoka ziņkāre, vai tam nīkulim tas bija īstais nazis, ko viņš kā pēdējo glābiņu vēlējas izvilkt no džempera apakšas. tai brīdī šķita, ka tas ir kaut kas aptīts ar līmlentu, lai atgādinātu īstu nazi... bet varbūt tas bija īsts nazis, kas aptīts ar līmlentu, lai tas nesagrieztu viņa vēderu. Otrais minējums it kā būtu loģiskāks... Interesanti, cik tāds nazis ir ass... uz sevi gan to negribētu izjust!
...nu jau būs pagājuši divi gadi. es pat vairs nedusmojos, lai gan neuzskatu, ka šādam parazītam būtu jāpiedod viņu pāri darījumi, kaut ar viņš man neko neizdarīja!
par ko gan aizdomājos... brrrr.... sick mind...