brīžiem ir tādi sapņi, no kuriem negribas pamosties! Tā bija arī šorīt! es kaut kur devos. visi autobusi, visas mašīnas bija pilnas ar cilvēkiem, pat ceļš bija pilns ar cilvēkiem! un es sapratu, ka man līdz galam būs jāiet ar kājām! es zināju, ka tas būs tālu! Spīdējā saule. Es gāju garām kādai pilij, kas izrādījās esam baznīca. es iegāju iekšā. man gribējās klaiņot pa telpām nevienu netraucējot, nevienu nesatiekot, bet man sāka sekot jauns mācītājs. viņš gribēja visu man izrādīt. viņš bija jauks un jutu, ka es viņam patīku. mēs staigājām pa lielo dārzu, kur bija tāds kā neliels gadatirgus! Viņš visu laiku centās būt manā tuvumā. un tad es lēnām sāku mosties... ļoti negribīgi, jo skaista bija tā vide, kur atrados, jo man patika mācītāja pievērstā uzmanība!
es drīz došos svētceļojumā! pirmo reizi mūžā... un es nevienu tur nepazīšu, jo es nepiederu nevienai ticībai! es vienkārši iešu un domāšu par savu dzīvi! šis sapnis laikam daļēji iezīmē to, ko es gaidu no šī gājiena!
Garastāvoklis:: nedaudz satraucošs
Mūzika: Radiohead - no surprises