Klusums... par neiedomājamo atklātību...

buzene @ 14:27: ko tik nenākas redzēt!
1)Es redzēju sapnī!
Es biju pie Atlantijas okeāna (Biskajas līcis)! Es atgriezos vietā, kur biju pirms kādiem 4 gadiem ar kori! Mēs nedēļu dzīvojāmies Spānijā basku apgabalā pie Francijas robežas! mazā pilsēta bija pie kanāla, aiz kura jau sākās Francija! Bija skaisti, kaut arī rudens un ne pārāk saulains! sapnī es biju pie okeāna tikpat nesaulainā dienā, kā es to atceros! es peldējos dīvaini zilajā ūdenī un bija nedaudz bail, ka mani aizskalos, jo bija dziļš un ļoti viļņains! Cauri okeāna zilajam ūdenim neko nevarēja redzēt! es nepeldējos viena... man nebija auksti!
Dažreiz no rītiem šķiet, ka nesapņot ir vieglāk... es gan nevaru apgalvot, ka šis bija tas gadījums! Nu labi, atkal redzēju M. (ar viņu skūpstījos un vārtījos pludmalē...), bet tas tik tā - neveiksmīgākā sapņa daļa. Peldēties okeānā bija burvīgi! toreiz dzīvē to neizdarījo, jo bija pārāk auksts! tagad pēc 4 gadiem to izdarīju sapnī:)
2)Es redzēju pa īstam!
Šodien ejot pusdienās atkal spraucos cauri tūristu grupiņai, kas drūzmējās pie R. Vāgnera zāles! starp sirmajām galvām ieraudzīju vienu večuku un man šķita, ka es viņu pazīstu! laikam 7. klasē ar kori bijām uz Vāciju un man šķiet, ka tas večuks bija ģeogrāfijas pasniedzējs no skolas! viņš toreiz uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu! es viņam šķitu ļoti aktīvs, pozitīvs, zinošs bērns... bet Latvijā es tāda nemaz nebiju! un pateicoties viņam, es sapratu, ka es varu tāda būt! gribējās viņam pieiet klāt un pajautāt, vai tas ir viņš... bet nez vai mēs saprastos manā lauzītajā vācu valodā! un es tāpat neatcero, uz kuru pilsētu mēs toreiz braucām! bet tas, ka man šķita, ka es viņu redzu, ka es viņu joprojām brīnumainā kārtā atceros - tas bija jauki! tas uzlaboja manu noskaņojumu!